RĪGA, 13. oktobris - Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Okupācijas vara Ostlandes reihskomisariāta administratīvajā centrā 1944. gada oktobrī plānoja iznīcināt aptuveni 600 objektus. Nacisti sagatavoja uzspridzināšanai infrastruktūras objektus, dzīvojamās un sabiedriskās ēkās, pat unikālās Rīgas baznīcas, arī Doma baznīcu.
Sarkanās armijas Baltijas frontes sapieru vienības jau pirmajās stundās sāka Rīgas atmīnēšanu – par to liecina 2. Baltijas frontes komandiera Sarkanās armijas ģenerāļa Andreja Jerjomenko arhīvu dati, ko pētīja Sputnik Latvija.
Viena no Uzvaras maršala meitām Tatjana Jerjomenko atklāja mums sava tēva arhīva dokumentus, kas attiecas uz Latvijas atbrīvošanu. Par staļiniskā Astotā trieciena spožo uzbrukuma operāciju finālu kļuva Rīgas atbrīvošana, kas sākās 13. oktobrī ar Ķīšezera forsēšanu.
Jau dienu vēlāk, 14. oktobrī, kad vērmahts, policijas vienības un SS nacionālās apakšvienības atkāpās no Rīgas labā krasta, tika likvidēts Generalbezirk Lettlan – okupācijas apgabals Ostlandes reihskomisariāta sastāvā.
"Izdedzinātās zemes" taktika
Jau kopš bērnības ierastās Vecrīgas šodien nebūtu, ja nacisti būtu īstenojuši plānu iznīcināt pilsētu. Maršala Andreja Jerjomenko arhīva dokumenti liecina: aptuveni 600 objekti bija mīnēti. Daļu no tiem vācieši atkāpšanas laikā paspēja uzspridzināt, piemēram TES Bābelītes ezerā.
Kapteiņa Totkailo bataljona karavīri ar amfībijām pārcēlās pāri Ķīšezeram un 13. oktobra rītausmā iegāja Mežaparka un Rīgas Zooloģiskā dārza teritorijā. Kareivi sagūstīja SS vienību un vermahta virsniekus, kā arī saņēma seifu ar dokumentiem.
Vērtspapīru vidū seifā bija Rīgas pilsētas plāns ar daudzām sarkanas un melnas tušas atzīmēm – Rīgas iznīcināšanas plāns. Ar sarkaniem krustiem bija atzīmētas mīnas ar laika degli līdz 72 stundām.
Rūpnīcas, fabrikas, lielākās valdības iestādes bija nolemtas iznīcināšanai. Melnās atzīmes norādīja uz degvielas krājumiem, ko `atkāpjoties vajadzēja aizdedzināt. Pēc plāna uzņēmumus un dzīvojamās mājas pēc dažām dienām bija jāuzspridzina, iespējams, kopā ar cilvēkiem.
"Tā bija vispārizplatīta okupantu taktika kara gados, īpaši raksturīga hitleriešiem 1944. -1945. gadā. Zaudētāja loģika: ja pilsētas nedabūs trešais Reihs, tad lai tās nedabū neviens," stāsta Sputnik Latvija Tatjana Jerjomenko.
"Izdedzinātās zemes" taktika bija ierasta, kad nacisti atkāpās Eiropā: Parīze un Krakova tika saglabātas, bet Varšava - gandrīz noslaucīta no zemes gan kauju un sacelšanās, gan pašu nacistu darbībās. Latvijā okupanti, atkāpjoties uzspridzināja un sadedzināja simtiem ēku Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Balvos, Valmierā, sagrāva praktiski visas elektrostacijas un vairākus rūpniecības uzņēmumus, 550 tiltus, 1990 kilometrus dzelzceļa (vairāk par 62% no kopējā garuma).
Izveda uz Vāciju un sabojāja gandrīz visu dzelzceļa ritošo sastāvu, lauksaimniecības mašīnas un inventāru.
Starp šiem datiem nav informācijas par zaudējumiem okupācijas periodā no 1941. līdz 1944. gadam. Pēc Rīgas rabīna Natana Barkāna atmiņām, pirmajā okupācijas gadā tika nodedzinātas gandrīz visas Rīgas sinagogas. Brīnumainā kārtā saglabājās Rīgas sinagoga Peitavas ielā 6/8, kas atjaunoja darbu jau 1944. gadā. To nenodedzināja ugunsdrošības apsvērumu dēļ – liesmas no lūgšanu nama "Peitav-šul" varēja pārmesties uz lielu daļu Vecrīgas.
Īpašās sapieru vienības dažu dienu laikā 1944. gada oktobrī likvidēja vairāk nekā trīs tūkstošus mīnu ar laika degli un nogādāja drošā vietā tūkstošiem tvertņu ar viegli uzliesmojošu degvielu.
Latvijas okupācijas apgabala ģenerālkomisāram Otto-Heinriham Drehsleram un SS obergrupenfīreram, Trešā reiha Ostlandes reihskomisariāta policijas ģenerālim Frīdriham Jekelnam neizdevās iznīcināt Latvijas galvaspilsētu. Turklāt abi nacisti nedzīvoja ilgi pēc Rīgas ieņemšanas. Pirmais izdarīja pašnāvību 1945. gada 5. maijā Lībekā, otrs tika pakārts Rīgā, Uzvaras laukumā 1946. gada 3. februārī saskaņā ar tribunāla spriedumu.
Atkāpšanās uz "N" pozīciju
Maršala Jerjomenko arhīvā par Rīgas operācijām ir vēl daži interesanti dokumenti, tos ir vērts citēt. Citāts (Ein Erinnerungsbuch der 215 Infanterie – Division. Stuttgart – Munster, 1959, S. 264 – 275) no 215. Vērmahta kājnieku divīzijas karavīra vēstules:
"Naktī uz 14. oktobri dodamies uz "N" pozīciju, Rīgas priekšpilsētas dienvidu nomalē Daugavas rietumos. Atkal diena krustugunīs. Pretiniekam ir arī mums atņemtie reaktīvie mīnmetēji. Viņu smagās raķetes sit pa mūsu nedziļajiem ierakumiem. Kājnieku uzbrukumi vairs nenotiek. Pretinieks ir pārliecināts, ka drīz vien Rīga būs viņa rokās. Naktī no 14. uz 15. oktobri divīzijas kaujas grupas aiziet no Rīgas rietumu daļas. 15. oktobra agrā rīta trīs pašgājēju lielgabali ar 390. gvardes pulka arjergardu seko gar Daugavas krastu, kamēr no miglas parādās Rīgas torņi. Pēdējie bruņotie vācu karavīri vēl redz brīnišķīgu senās pilsētas siluetu, bet pēc tam Rīgā iebrūk padomju karaspēks."
"Pēc mūsu "katjušu" zalvēm sakāvēs demoralizētie hitlerieši saņēma mūsu sagrābto vācu sešstobru mīnmetēju uguni. Rīgu bija plānots uzspridzināt. Šīs senās pilsētas brīnišķīgā silueta šodien nebūtu, ja ne mūsu varoņi," saka Tatjana Jerjomenko.
Kā raksta Andrejs Jerjomenko, balstoties uz ziņojumiem, "jau 12. oktobrī Ogrē atsāka darbu papīra fabrika. Hitleriešiem neizdevās iznīcināt uzņēmumu, pateicoties šofera Pētera Jakona, viņa sievas Emmas, vecākā meistara Stradziņa un citu pūlēm.
Nedēļu pirms pilsētas atbrīvošanas vācu komendants pavēlēja fabrikas direktoram noņemt un nosūtīt uz Rīgu visvērtīgākās iekārtas. Daļu no tām sakrāva Jakona automašīnā. Rīgā, atstājot savu ceļabiedru – fabrikas direktoru – pie viņa dzīvokļa, vadītājs devās nevis uz vācu noliktavu, bet gan atgriezās savā pilsētā.
Šeit fabrikas strādnieki meistara Stradziņa uzraudzībā rūpīgi apraka daļu kravas, daļu – noslēpa pagrabā ar tvaika katliem, turbīnām, ģeneratoriem. Durvis rūpīgi nomaskēja. Hitlerieši vairākkārt pārbaudīja, vai iekārta ir izvesta. Emma Jakona ielūdza "revidentus" pie sevis, pacienāja ar pusdienām un apdzirdīja. Pēc mielasta Stradziņš vai kāds cits meistars vadīja vāciešus pa tukšiem cehiem, veikli izvairoties no mašīntelpu durvīm.
Viņi izglāba Rīgu
Naktī uz 8. oktobri, kad pilsētas priekšpilsētā sākās cīņa, fabrikas pagalmā ielauzās vairāki fašisti ar lāpām. Viņi steigšus aizdedzināja fabrikas celtnes un aizbrauca. Strādnieki ar Jakonu un meistaru Stradziņu priekšgalā
noslāpēja liesmas. Fabrika, iekārtas, vairāk nekā 200 tonnas papīra, kas atradās noliktavā, - viss tika izglābts. Vienā dienā ražošana tika atjaunota.
1944. gada oktobrī ar Augstākā virspavēlnieka pavēli tika piešķirts "Rīgas" vārds Suvorova ordeņa 2. pakāpes 70. tanku brigādei, 47. gvardes Sarkankarogotajam mīnmetēju divizionam un 1708. zenītartilērijas pulkam. Par prasmīgām kaujas darbībām, drosmi un varonību cīņā vairāk nekā 8000 virsnieku, seržantu un ierindnieku tika apbalvoti ar Padomju Savienības ordeņiem un medaļām.
Tas ir ļoti svarīgi – pirms 75 gadiem viņi izglāba Rīgu, tāpēc svētdien, 13. oktobrī, Maskavā, Vorobjovu kalnos, notiks svētku uguņošana par godu šai Uzvarai.
