RĪGA, 8. oktobris — Sputnik. Latvija aizvien dziļāk grimst parādos – nākamgad valsts parāda līmenis pieaugs par 809 miljoniem eiro un sasniegs 11,65 miljardus, stāsta LNT.
Ja īstenosies Finanšu ministrijas prognoze par iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 2,8%, valsts parāds sastādīs 35% no IKP.
Parāds pieaugs, ņemot vērā nepieciešamību apmaksāt parādus 1,297 miljardu eiro apmērā, segt budžeta deficītu 0,4% IKP apmērā un segt valsts aizņēmumus, skaidroja Valsts kases eksperti.
2021.gadā prognozēta valsts parāda samazināšanās līdz 11,274 miljardiem eiro (32% no IKP), taču 2021.gadā nāksies izmaksāt arī lielu summu – 1,373 miljardus eiro, lai parādu dzēstu.
Valsts kasē atklāja, ka lielāko daļu parādu, kas jānomaksā 2021.gadā, veido dolāru un eiro obligācijas, kas laistas klajā agrākajos gados.
Kopumā divu gadu laikā nāksies samaksāt 2,75 miljardus eiro. Lai segtu šos un citus valsts izdevumus, Latvija būs spiesta no jauna aizņemties finanšu tirgos.
2020.gada janvārī plānots segt eiroobligācijas aptuveni 700 milj.dolāru apmērā – finansējumu šiem mērķiem nodrošinājusi eiroobligāciju emisija par vienu miljardu eiro 2019.gada pirmajā pusē ar trīsdesmit gadu termiņu.
2020.gada nogalē nāksies nodrošināt izmaksas par eiroobligācijām 550 miljonu eiro apmērā un gada laikā nodrošināt gan šo izmaksu finansējumu, gan eiroobligāciju segumu 1 miljarda eiro apmērā, kas plānots 2021.gada sākumā. Tāpēc 2020.gada nogalē gaidāms valsts parāda pieaugums.
Pēc 2020.un 2021.gada plānota valsts parāda maksājumu apjoma samazināšanās, un tā apjoms attiecībā pret IKP stabilizēsies. 2022.gadā nāksies atmaksāt 306 miljonus eiro.
Saskaņā ar Valsts kases informāciju, valsts parāda apkalpošanai šogad būs jāatvēl 223,9 miljoni eiro, nākamgad – 224,9 miljoni.
Iepriekš vēstīts, ka nākamgad budžets pieaugs apmēram par 500 miljoniem eiro un pārsniegs 10 miljardus eiro. Savukārt IKP 2015.gada salīdzinošajās cenās šogad pārsniegs 27 miljardus eiro, nākamgad – 28 miljardus.
Iepriekš Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka atzīmēja, ka parāds ierobežo Latvijas iespējas tērēt naudu nepieciešamajās nozarēs, un aicināja Latvijas valdību aktīvāk dzēst parādu.
