RĪGA, 8. oktobris – Sputnik. Lielbritānija noslēgs Brexit 31.oktobrī, un nevar būt ne runas par šī termiņa atlikšanu, paziņoja valsts premjerministrs Boriss Džonsons. Iepriekš tiesā tika iesniegti dokumenti, kuri apliecināja: nepieciešamības gadījumā Džonsons lūgs Bris
eli atlikt izstāšanos no ES. "Jauna vienošanās vai bez vienošanās, taču ne termiņa atlikšana," uzsvēra politiķis savā lapā Twitter.
"Jau sākumā Džonsons saprata: jāpanāk, lai visa valsts pilnībā izstātos no ES, lai ko tas maksātu, tāpēc viņš ķērās pie Brexit," radio Sputnik ēterā konstatēja Sanktpēterburgas valsts universitātes profesore, politoloģijas doktore Nataļja Jerjomina.
"Pret Brexit jau paklupa (Lielbritānijas bijusī premjere – red.) Terēza Meja, kas, pēc būtības, pārvērtusies par politisku līķi. Lai arī viņai bija daudz spēka un vēlme ieiet Karalistes vēsturē kā cilvēkam, kas sekmīgi izvedis valsti no Eiropas Savienības. Tomēr Mejai neļāva noslēgt procesu – parlaments trīs reizes nobalsoja pret viņas ierosinātajiem variantiem. Viņa saskārās ar tik stingru pretsparu gan Briselē, gan parlamentā, gan valdībā, gan arī pašas partijā, ka Brexit viņu nobeidza," atgādināja Jerjomina.
Profesore pieļāva, ka tāds pats scenārijs sagatavots arī Džonsonam.
"Viņa izstāšanās variants Briseli neapmierina, bet jebkādi citi varianti rada Lielbritānijas pretestību. Šo situāciju nav iespējams atrisināt principā, jo tā skar atvērtās robežas un jebkurā gadījumā radīs neērtības visām pusēm," atgādināja Jerjomina.
Eksperte uzskata, ka jautājumu varētu atrisināt tikai Ziemeļīrijas apvienošanās ar Īrijas Republiku.
"Pēc Džonsona domām, jautājumu var pārnest uz reģionālo līmeni un ļaut Ziemeļīrijai pašai lemt, kā noregulēt robežas un sadarboties ar Īrijas Republiku un Eiropas Savienību. Briselei tāda situācija nav pieļaujama – tā plāno saglabāt kontroli pār visām robežam. Tātad neviens risinājuma variants nav absolūti izsmeļošs un pievilcīgs. Spriežot pēc visa, Džonsons pašā sākumā saprata, ka variantu nav: vajadzīga stingra robeža, jāpanāk, lai visa valsts pilnībā izstātos no ES, lai ko tas maksātu," uzsvēra Jerjomina.
Viņa norādīja, ka Londonā izveidojies konsolidēts viedoklis par to, ka ir jāizstājas, taču nav vienprātības par to, kā tieši izstāties.
"Skaidrs, ka ar darījumu izstāties ir labāk. Taču parlamentā pārsvaru guvis viedoklis, ka Lielbritānijai piedāvātais darījums ir tik neizdevīgs, ka tas ir vēl sliktāk nekā izstāšanās bez darījuma. Patiesībā britu politiķiem vajadzētu izlemt, pieņemt kādu kopīgu lēmumu un visai politiskajai sabiedrībai strādāt pie tā realizācijas," uzskata Jerjomina.
Jūlijā Eiropas Komisija apstiprināja, ka tās viedoklis jautājumā par darījumu, kas panākts ar Londonu par Brexit, ir nemainīgs. Referendums par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES notika 2016.gadā. Iziešanu no ES atbalstīja 51,8% britu, iebilda – 48,2%. Sākotnēji Brexit tika plānots 2019.gada 29.martā, taču valsts parlaments atkal un atkal noraidīja valdības ierosinātos darījumus ar Briseli. Pēc ilgstošām pārrunām puses nosprauda jaunu Brexit termiņu – 31.oktobris.
