Latvijas karavīri aizstāv Rīgas pili, ļaužu pūlis cenšas izlauzties cauri

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Atklātas dažas no septembra vidū notikušajām Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mācību "Kodols 2019" detaļām, vēsta Mixnews.lv.

Manevru laikā Rīgas pils ēku kompleksā un tuvumā esošajā teritorijā karavīri apguva darbības pūļa uzbrukuma gadījumā Latvijas prezidenta rezidencei.

Līdz šim Aizsardzības ministrija nav slēpusi, ka mācības "Kodols 2019" notiks Rīgas pils teritorijā. Taču kas tur notika, nebija tieši zināms.

NBS komandieris Leonīds Kalniņš publicējis savā Twitter mikroblogā fotogrāfijas ar mācību gaitu. Vienā no šiem foto karavīri iziet kaut kādu operāciju Rīgas pilī.

​"Kodols 2019" mācības bija daļa no NBS militāro mācību cikla "Namejs 2019". Manevri tika veikti militārās policijas iemaņu pārbaudei un pilnveidošanai, kura nodrošina prezidenta un viņa rezidences drošību. Mācību gaitā karavīri izmantoja mācību munīciju un kaujas apstākļu imitācijas līdzekļus.

Sandra Brāle no Aizsardzības ministrijas preses dienesta apstiprināja, ka iebrukuma scenārijs Latvijas prezidenta rezidencē patiešām bija daļa no mācībām. Brāle atzīmēja, ka visas darbības, kuras karavīri izmēģina mācību laikā, ir atbilde uz mūsdienu drošības izaicinājumiem.

Manevri "Namejs" ar NATO karavīru dalību Latvijā notiek jau nebūt ne pirmo reizi. Šīs mācības ir prezentētas kā liela mēroga Latvijas aizsardzības spēju pārbaude, taču patiesībā tās pārbauda karavīru un Valsts policijas darbinieku spējas aizstāvēt Latvijas iedzīvotājus pašus no sevis. Viens no mācību scenārijiem paredz "masveida nekārtību apspiešanu".

Un daudzi eksperti uzskata, ka "Namejam" līdzīgās mācībās NATO un ASV pakāpeniski pārvērš Latviju militārā poligonā. Kaut arī Kalniņš iepriekš paziņoja, ka Latvijas iedzīvotājiem nav pamata raizēm saistībā ar to, ka mācību laikā militārā tehnika iebrauks viņu privātīpašumā bez brīdinājuma.

Taču patiesībā raizēties, visdrīzāk, ir vērts. Jo pat tās mācības, kuras it kā neiziet ārpus poligonu robežām, mierīgajiem iedzīvotājiem arvien biežāk vairs nekļūst tik drošas.

"Karš" jūsmājās

Tā, piemēram, šī gada martā celtnieks Juris Dīriņš, kurš strādāja teritorijas attīrīšanā pie kādas privātmājas Garkalnē atrada mīnu noliktavu. Dīriņš ar traktoru gan rāva ārā nogāzto koku celmus, gan izlīdzināja zemi pie privātmājas, kad pēkšņi uzdūrās kaut kam cietam. Kā bija noskaidrojies, ka tas "kaut kas" bija mīnu noliktava. Dīriņš informēja atbildīgās iestādes, kā arī pastāstīja par savu atradumu Interneta lietotājiem. Turklāt viņš norādīja, ka netālu no vietas, kur tika veikts viņa "atklājums", atrodas Ādažu poligons.

Vēl viens incidents noticis Sējas novadā. Tur pat neko nenācās rakt. Latvijas NBS palaists lādiņš trāpījis taisni privātā īpašumā esošā zemesgabalā.

Par laimi, saimnieku nebija, tāpēc ziņas par notikušajām "nepatikšanām" viņi uzzināja pa telefonu no NBS virsnieka, kurš pavēstīja: iecirknī no Ādažu poligona nokritis lādiņš – zemē radusies šāviņa bedre un izcēlies ugunsgrēks.

Tāpat vīrietis norādīja, ka viņa zemesgabals atrodas dažu kilometru attālumā no militārā poligona. Pēc viņa sacītā, sākumā iet poligons, pēc tam slāpēšanas zona – apmēram pieci kilometri, un pēc tam sākas privātās teritorijas. 200 metru attālumā no zemesgabala dzīvo cilvēki.

Visbeidzot, atmiņā dziļi iespiedies neplānotais uzbrukums skandalozākais notikums Baltijas valstīs pēdējā laikā. Tiesa, tas notika ārpus Latvijas, un to neskāra tieši, taču iznākums varēja būt citāds.

2018.gada augustā Spānijas GKS iznīcinātājs Eurofighter Typhoon 2000 nejauši palaida "gaiss-gaiss" tipa kaujas raķeti, lidojot virs Igaunijas dienvidu daļas. Starp citu, neviens vēl joprojām nezina, kur šī raķete pazudusi. Iespējams, tā nokritusi pat Latvijas teritorijā.

Tolaik aizsardzības spēki brīdināja, ka, atrodot raķeti vai tās elementus, aizliegts tos aizskart. Atradējs lūgts nekavējoties ziņot pa tālruni 112.