RĪGA, 4. oktobris – Sputnik. Britu māksliniece Nina Grosa raizējas, ka pēc Brexit Lielbritānijas varasiestādēm būs grūtāk izskaitļot noziedzniekus no ES, raksta The Guardian.
Ninas māsa, 14 gadus vecā Alise Grosa, tika nogalināta 2014. gada 28. augustā. Vairāk nekā pēc mēneša viņas līķis tika atrasts upē. Alises slepkava, latvietis Arnis Zaļkalns, pirms aizbraukšanas uz Lielbritāniju, septiņus gadus nosēdēja Latvijas cietumā par sievas noslepkavošanu, taču par to nebija zināms līdz Alises nāvei. (Zaļkalns izdarīja pašnāvību drīz pēc Alises Grosas noslepkavošanas).
Patlaban Lielbritānijai ir piekļuve ECRIS (notiesāto noziedznieku saraksts Eiropā) un Eiropola datubāzēm, kas ļauj policijai un migrācijas dienestiem saņemt informāciju par slepkavām un izvarotājiem.
Pēc izmeklētājas Fionas Vilkoksas sacītā, laikā, kad tika nogalināta Alise Grosa, sadarbības sistēma starp britu un Eiropas policiju, nav bijusi pārāk efektīva, taču pēc viņas iejaukšanas, informācija apmaiņa kļuva aizvien aktīvākā.
2016. gada septembrī toreizējā iekšlietu ministre Ambera Rada komentēja šādas sadarbības perspektīvas pēc Brexit.
"Kaut arī būtu nepareizi noteikt vienpusēju pozīciju līdz brīdim, kad tiks pabeigtas sadarbības pārrunas, pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES mēs izdarīsim visu iespējamo, lai cilvēki būtu drošībā, un pārliecināsimies, ka mēs saglabāsim datu apmaiņas praksi par sodāmībām pēc Brexit," uzrakstīja viņa.
Pēc trīs gadiem kopš šīs vēstules joprojām nav skaidrs, kādas tieši vienošanās tiks panāktas. Lielbritānijas izstāšanās gadījumā no ES bez vienošanās tā zaudēs piekļuvi ES noziedznieku datubāzēm. Taču, atšķirībā no iespējamā produktu un zāļu trūkuma, drošības jautājumi praktiski netiek apspriesti.
Nina Grosa raizējas, ka pēc Brexit britu policija zaudēs piekļuvi Eiropas datubāzēm, un slepkavas un izvarotāji neierobežoti iekļūs valstī.
"Ja mēs izstāsimies no ES bez vienošanās, cilvēku dzīves būs apdraudētas. Mums ir nepieciešama garantija, ka mēs turpināsim būt šīs sistēmas daļa," saka Grosa.
Tāpat viņa uzsvēra, ka viņas ģimene ir sašutusi par to, ka Alises slepkavība tika izmantota ksenofobijas noskaņojumu kurināšanas mērķiem.
Viņa pastāstīja, ka esošais premjerministrs Boriss Džonsons un bijušais tieslietu ministrs Maikls Gouvs aģitācijas laikā par Brexit 2016. gadā publiskoja 50 noziedznieku dosjē, kuri, pēc viņu sacītā, spējuši iekļūt Lielbritānijā un pastrādāt tur noziegumus, pateicoties ES pārvietošanās brīvībai. Šo cilvēku vidū tika pieminēts arī Arnis Zaļkalns.
Taču, neraugoties uz pārliecību par to, ka Brexit traucēs Eiropas noziedzniekiem iekļūt Lielbritānijā, Brexit piekritēji nesaka neko par to, ka piekļuves zaudēšana ES datubāzēm var palielināt, nevis samazināt, noziedznieku iekļūšanu valstī.
"Boriss Džonsons un Maikls Gouvs ar prieku izmantoja Alises lietu, taču neko nav izdarījuši šajā sakarā. Es zinu, ka atsevišķi cilvēki, kuri balsoja par Brexit, izdarīja to 50 noziedznieku dosjē ietekmē. Es vēlos zināt, kā valdība aizsargās mūsu pilsoņus pēc tam, kad pārstās sadarboties ar ECRIS un Eiropolu," saka Grosa.
