RĪGA, 2. oktobris — Sputnik. Lai arī nav atrasti līdzekļi algu palielināšanai mediķiem un pedagogiem solītajā apjomā, tomēr ministru un deputātu algas pieaugs par likumā paredzētajām summām.
To, kā gadījies, ka normas par skolotāju un mediķu algām nav ievērotas, toties likums par politiķu atalgojuma indeksāciju ir kārtīgi izpildīts, mēģinājis noskaidrot telekanāls LNT.
Likumi mēdz būt dažādi
Dažām nodarbināto kategorijām algu indeksācija noteikta ar likumu. Jaunākais regulējums attiecas uz mediķiem – grozījumus Saeima pieņēma pagājušā gada nogalē ļoti ātri un pārsteidzoši vienprātīgi – vienas sēdes laikā.
Veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka "Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par (..) vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20 procentu apmērā".
Likumā paredzēta arī algu palielināšana skolotājiem. Izglītības likums nosaka, ka "pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā".
Tātad nākamā gada septembrī skolotāju minimālajai samaksai ir jāpieaug par 40 eiro, sasniedzot summu 790 eiro apmērā.
Bez tam likums regulē valsts ierēdņu algas. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka: ja aug vidējā alga valstī, piemērojot dažādus koeficientus, automātiski aug alga arī Saeimas deputātiem, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, tiesnešiem, prokuroriem un vairākās citās iestādēs, piemēram, tiesībsargam, Valsts kontrolei, Centrālajai vēlēšanu komisijai utt.
Tomēr jaunā budžeta izveidē valdība ir ņēmusi vērā tikai pēdējo no trim minētajiem likumiem: budžetā paredzēts papildu finansējums tikai valsts pārvaldē strādājošo algu palielinājumam.
Piemēram, Saeimas deputāta alga nākamgad pieaugs par 162 eiro un sasniegs 3125 eiro pirms nodokļu nomaksas. Kopā deputātu algām paredzēti 5,6 miljoni eiro – vairāk nekā par 300 000 eiro, salīdzinot ar šo gadu.
Savukārt ministru algām atvēlēts aptuveni miljons. Premjerministrs saņems par 248 eiro vairāk – 4814 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ministri saņems 4570 eiro mēnesī, par 236 eiro vairāk kā šogad.
Deputātiem prieks garantēts
Finanšu ministrija norādīja, ka sameklēts finansējums arī tiesnešu, prokuroru un pārējo amatpersonu algu celšanai atbilstoši likumam. Toties naudas pietrūcis, lai izpildītu likumu par algu pieaugumu mediķiem un skolotājiem. No 120 miljoniem eiro, kas vajadzīgi mediķiem, jaunajā budžetā iekļauti tikai 42 miljoni. No deviņiem miljoniem, kas nepieciešami, lai nākamā gada septembrī palielinātu algas skolotājiem, nav piešķirts ne centa.
Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ilze Vanaga konstatēja, ka kompromisu rast nav izdevies.
Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs atgādināja: "Ārstniecības iestāžu vadītāji, ja viņi neievēro likumu, tad mums ir soda organizācijas. Un tad mums pat ir tādi gadījumi, kad mums ieliek kādu cietumā, jo viņš nav pildījis likumu, kas ir tīri pamatoti. Tu neesi pildījis, tev jāsēž "ķurķī"."
Jāpiebilst, ka budžeta izstrādē likumi tiek ignorēti – to abu asociāciju vadītāji norādīja valdībai.
Šim jautājumam uzmanību pievērsa arī parlamentā – opozīcija atgādināja, ka jaunais budžets pārkāpj solidaritātes principu.
"Mums ir ļoti daudzas sociālās grupas, mums ir daudz darbinieku, kuriem šis budžets neatnesīs nekādu prieku. Turpretī Saeimas deputātiem šis prieks ir garantēts," pauda Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.
Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars pagaidām nav radis problēmas risinājumu, taču opozīcija uzskata, kā no algas pielikuma būtu jāatsakās deputātiem un ministriem.
"Es domāju, kas tas būtu korekti. Jo, ja deputāti un valdība ir arī devusi solījumus, startējot vēlēšanās, un pēc tam tos nepilda, tad tas ir pietiekams pamats, lai, vismaz no tādiem ētikas principiem, nepalielinātu sev algas," saka Saeimas deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Partijām nauda vajadzīga vairāk
Agrākajos gados parlamentam jau gadījies pieņemt lēmumus par sava atalgojuma nepalielināšanu, piemēram, finanšu krīzes laikā. Turklāt tā saucamajos "treknajos gados" tika iesaldētas ministru algas. Taču tagad neviena koalīcijas partija nav ierosinājusi iesaldēt politiķu algas.
"Pašlaik nav izskanējusi tāda iniciatīva. Es to nevaru izslēgt, bet lai mēs paši nāktu ar iniciatīvu, tur ir nepieciešams atbalsts arī no partneriem," skaidroja VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Atbalsta nav ne valdībā, ne Saeimā.
"Mums šobrīd valstī katrā nozarē ir paredzēts pieaugums. Visur ir pieaugums visās nozarēs," apgalvo premjerministrs Krišjānis Kariņš.
Savukārt Bondars norādīja: "Vai ir pamats runāt par algu iesaldēšanu vispār jebkurā tautsaimniecības nozarē? Atbilde ir nē! Jo kamēr ekonomika aug, tikmēr, protams, ideālā gadījumā, ka cilvēku labklājība arī aug. Un arī politiķi ir cilvēki."
Savas algas iesaldēšanas vietā politiķi piedāvāja aptuveni desmitkārt palielināt valsts finansējumu partijām – no nākamā gada šim mērķim piešķirs piecus miljonus eiro. Šis lēmums radījis vēl lielāku rūgtumu nozarēs, kas jūt pāridarījumu.
"Kamdēļ tas nav nākamajam parlamenta sasaukumam? Zibenīgi mēs atrodam piecus miljonus gadā. Un laikā, kad nav atbildes, vai pedagogiem būs darba samaksas paaugstinājums no septembra par 40 eiro, piecas partijas dzelžaini pieturās, ka viņu makiem tas ir vairāk nepieciešams," bija sašutusi Ilze Vanaga.
Likumprojektu par partiju finansējuma palielināšanu valdība plāno izskatīt šonedēļ. Galīgo lēmumu pieņems Saeima, kad tiks apstiprināts jaunais valsts budžets.
Pēdējo četru gadu laikā vidējās algas pirms nodokļu nomaksas mediķiem augušas par 31%, pedagogiem – par 22%, Saeimas deputātiem – par 23%. Tiesa, naudas izteiksmē lielāko piemaksu, protams, saņēmuši deputāti – šajā laika periodā viņu alga palielinājusies par 672 eiro, mediķiem – par 346 eiro, bet skolotājiem – par 190 eiro. Tātad četru gadu laikā Saeimas deputātu alga pieaugusi par tik, cik vidēji saņēma skolotāji pirms nodokļu nomaksas 2015. gadā.
