RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Rīgas domes deputāts Maksims Tolstojs asi izvērtēja valsts aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumus, kuros politiķis nosauca latviešu SS leģiona dalībniekus par tautas un valsts lepnumu, ko vajag godāt un nepieļaut nonievāšanu.
Tolstojs uzskata: ja šīs Pabrika frāzes ir viņa patiesais viedoklis, aizsardzības ministrs ir dziļi slims cilvēks. Deputāts atzīmēja, ka, pēc viņa domām, aizsardzības ministrs tā neuzskata, - tamlīdzīgi izteikumi vajadzīgi kaut kam citam – tā ir spēle ar kaut kādu mērķi, un šajā situācijā ir jāskatās dziļāk.
"Pabriks nav idiots, tas nu ir skaidrs, un, sniedzot tādus izteikumus, viņš ļoti labi saprot, ka politiski "iekrīt". Te jāskatās dziļāk: ko Pabriks slēpj aiz šī paziņojuma?" teica Tolstojs intervijā Sputnik Latvija.
Pārdomājot, kāpēc Pabrikam ievajadzējies novērst uzmanību, deputāts pieļāva, ka, iespējams, patlaban valstī notiek kaut kas svarīgs un nepieciešams, lai neviens neko nepamanītu – ne paši Latvijas iedzīvotāji, ne visa pasaule.
"Pabriks pilda jaut kādu grabuļa funkciju, atvainojiet par kalambūru, kam šajā brīdī jānovērš uzmanība no kaut kā visiem valsts iedzīvotājiem, iespējams arī visai pasaules sabiedrībai svarīga. Vērīgi jāpaskatās, kas patlaban notiek valstī? Varbūt pie mums pašlaik kaut kas notiek ar OIK? Varbūt rit kaut kāds kārtējais metāllūžņu iepirkums aizsardzības resorā, vai mainās kādi citi būtiski aspekti. Lūk, kāpēc tas notiek," uzskata Maksims Tolstojs.
Atgādināsim, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks, oficiāli piedaloties svinīgajos pasākumos Morē, kur pirms 75 gadiem 19. latviešu SS divīzija nedēļu aizsargājās pret Sarkanās armijas vienībām ceļā uz Rīgu, paziņoja par SS leģionāriem: "Mūsu pienākums ir šos Latvijas patriotus godāt no visiem dvēseles dziļumiem. Atcerēsimies, ka ar katru gadu leģionāru mūsu rindās diemžēl paliek arvien mazāk, šobrīd Latvijas Nacionālo karavīru biedrības rindās viņu ir tikai nedaudz vairāk par 30. Godāsim kritušo leģionāru piemiņu, neļausim nevienam viņu piemiņu nonievāt! Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums."
Atklāti avoti liecina, ka Mores kaujas bija vienas no asiņainākajām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā. Piecu dienu garumā, no 1944. gada 25. līdz 30. septembrim 19. Latviešu SS leģiona divīzija izrādīja pretestību Sarkanās armijas virzībai uz Rīgu. Naktī no 5. un 6. oktobri latviešu SS leģionāri atkāpās pie aizsardzības līnijas. Sarkanā armija ieņēma pamestās pozīcijas un turpināja iet uz Rīgu.
Jautājums par Latvijas iedzīvotāju dalību nacistu soda operācijās Otrā pasaules kara gados tiek noklusēts. Mūsdienu Baltijas valstu politiskajā skatījumā tiek apgalvots, ka Latvijas piederīgie nav saistīti ar civilo iedzīvotāju iznīcināšanu. Publiskotie arhīvu dokumenti atspēko Latvijas politiķu apgalvojumus. Latviešu leģiona noziegumu vidū ir soda operācijas "Ziemas burvestība" un "Pavasara svētki", kuras tika īstenotas 1943. un 1944. gadā nacistu okupētajās PSRS teritorijās. Leģionāri iznīcināja simtiem ciemu, nogalināja tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju, ko apstiprina vēstures dokumenti un aculiecinieku sniegtās liecības.
Šī gada maijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja lietu par genocīdu saskaņā ar soda operāciju faktiem ciemā Žestanaja Gorka Novgorodas apgabalā. Kopumā, saskaņā ar provizoriskajiem datiem, Žestjanaja Gorka ciema apkaimē apglabāti vairāk nekā 3000 cilvēku.
Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, cik liela nozīme ir vēsturiskās atmiņas saglabāšanai par Otro pasaules karu, un nosodīja nacistu slavēšanu Baltijas valstīs. Aizmirst par Otrā pasaules kara mācību nozīmētu nodot tuvinieku, tēvu un vectēvu piemiņu, kuri krita kaujas laukos, uzsvēra Krievijas līderis. Putins īpaši pievērsa uzmanību varasiestāžu nolaidībai, kuru acu priekšā plešas plašumā nacisma glorifikācija Baltijā.