Valsts departamenta īpašā vēstniece Holokausta jautājumos Čerija Denielsa nosodījusi mēģinājumus godināt hitlerisma līdzskrējējus un masu slepkavībās vainojamas personas.
Ebreju kopienai veltīti draudi, radikālo nacionālistu akcijas galvaspilsētas centrā, antisemītisku komentāru vilnis sociālajos tīklos un apogejs – nacistu kolaboracionistam, pretpadomju pagrīdes līderim Jonasam Noreikam veltītās piemiņas plāksnes nelikumīga atgriešanās pie Lietuvas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas sienas – pastiprinājuši spriedzi sabiedrībā, portālā Baltnews.lt publicētajā materiālā stāsta Jegors Ivanovs.
Šķiet, brūnais mēris atkal atgriežas, un tas notiek Lietuvā. Antisemītiskie skandāli satricina visu valsti un tās sabiedrību, kas pārsvarā, spriežot pēc biedējošajiem komentāriem vadošajos portālos, ziņās, kas tieši un netieši skar ebreju jautājumu, atbalsta atklātus neonacistus.
Protams, neonacisti ir pārliecināti: ebreji it kā vainojami visās neatkarīgās Lietuvas nelaimēs – par deportācijām, represijām, okupāciju un Holokaustu. Parasti par to tradicionāli vaino krievus, bet tagad – ebrejus. Tieši tāpat kā Otrā pasaules kara un Liela Tēvijas kara priekšvakarā, Lietuvas aktīvistu frontes labākajās tradīcijās, kuras pārstāvji un ideologi – Škirpa, Krikštaponis, tas pats Noreika – atklāti kurināja naidu pret ebreju tautības iedzīvotājiem.
Interesantākais ir tas, ka dzīvnieciskais antisemītisms nesaprotamā kārtā iesakņojies vienkāršo iedzīvotāju prātos, lai arī patlaban Lietuvā dzīvo ne vairāk kā četri tūkstoši ebreju tautības parstāvju. Oficiāli viņu skaits ir vēl mazāks.
Lietuvas iedzīvotāju saiknei ar ebreju masu slepkavībām veltītā skandalozā bestsellera "Mūsējie" autore Ruta Vanagaite ir nomelnota par nepopulāru viedokli par Holokaustu, partizānu kustību un valsts ideoloģiju, nesen pamatoti pievērsa uzmanību paradoksam: antisemītisms Lietuvā dzīvo, plaukst un pat pastiprinās.
Tas sabalsojas ar situāciju, kas izveidojusies, piemēram, Francijā musulmaņu migrantu masveida pieplūduma un viņu lobiju dēļ, taču tur ir lielākā ebreju kopiena ES, bet Lietuvā ebreju gandrīz nav, taču tas jau neko nemaina? Galu galā, ir taču veca "laba" gudrība: ja krānā nav ūdens, tad to ir izdzēruši...
Lielais Brālis vēro
Jāpiezīmē, ka nesenos notikumus pamanījusi gan "Krievijas propaganda", gan tuvākie "draugi un partneri" – ASV: Viļņas mērs Remiģijs Šimašis uzdrošinājās noņemt Noreikam veltīto piemiņas plāksni un nogremdēt Lētā aleju Viļņā, kas nesa Škirpas vārdu.
Nesen ASV Valsts departaments reaģēja uz antisemītisma pieaugumu un ar dalību Holokaustā sevi aptraipījušu nacionālo varoņu godināšanu. Valsts departamenta īpašā vēstniece Holokausta jautājumos Čerija Denielsa nosodīja mēģinājumus godināt hitlerisma līdzskrējējus un masu slepkavībās vainojamas personas.
"Katrai valstij ir savas tumšās puses, un, saskaroties ar pagātnes smagajām problēmām, ir svarīgi objektīvi izvērtēt vēsturiskās personības, lai noteiktu, kādu ietekmi atstājušas viņu darbības – gan pozitīvās, gan negatīvās. Nacistiskā un padomju okupācijas režīmu noziegumu Lietuvā novērtēšanas starptautiskās komisijas slēdzieni (tās secinājumi nepārprotami liecina, ka Noreika ir Holokausta līdzdalībnieks – aut.piez.) ir jānovērtē nopietni. Cilvēku godināšana, kuru darbību rezultātā Holokausta laikā tika vajāti un noslepkavoti tūkstošiem nevainīgu cilvēku, rada šķelšanos, kas ļauj izplatīt dezinformāciju. Tas propagandē antisemītismu un grauj Lietuvas starptautisko reputāciju. Vēl vairāk, tas mazina visu īsto varoņu godu, kuri patiešām demonstrē patiesu gara drosmes piemēru," viņa uzrakstīja savā oficiālajā lapā Twitter.
Starp citu, mazliet vēlāk uz viņas komentāru atsaucās arī Izraēlas vēstnieks Lietuvā Jossi Levijs, kurš paziņoja, ka pilnībā piekrīt kolēģei. Pēc viņa domām, Lietuvas valdībai ir jāatgādina, kas ir patiesie varoņi – tie, "kas riskēja ar savām dzīvībām un glāba ebrejus no nāves šausmīgajos Holokausta gados".
Noziedzīga neatbilstība
Atgādināsim, ka Viļņas mēra Remiģija Šimaša lēmums demontēt piemiņas plāksni, kas veltīta vienam no lietuviešu pretpadomju pagrīdes līderiem Jonasam Noreikam, radīja plašu atbalsi sabiedrībā.
Pilsētas mēra piekritēji un Lietuvas Ebreju kopiena sveica politiķa soli un uzsvēra, ka partizāns Noreika aptraipījis sevi ar dalību Holokaustā. Šīs iniciatīvas pretinieki – nacionālisti un galēji labējie skaidro, ka pret "nacionālo varoni" vērstās apsūdzības esot nepamatotas, un pieprasa tiesāt Viļņas mēru.
Vēsturnieki nav vienisprātis par Noreiku, taču parasti svaru kauss šajā jautājumā nosveras nacionālistu pusē, kuri atsaucas uz Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās pētījumu centra oficiālo vērtējumu, kas pauž: Jonass Noreika nav saistīts ar Holokaustu. Tas ir, "viņš nav saistīts", jo pats neesot šāvis, neesot nogalinājis, tikai parakstījis dokumentus par geto izveidi un nodevis pavēles, taču tas esot bijis tikai tāpēc, ka viņš bijis situācijas gūsteknis, sak, Šauļu apriņķa priekšnieka postenī nav varējis pretoties vāciešiem. Patiešām, dzelžaina loģika.
Kas patiesībā ir varonīgais Lietuvas brīvības cīnītājs Jonass Noreika? Pirmkārt, - cilvēks, kurš jau ilgi pirms kara laidis klajā atklāti antisemītisku grāmatu. Otrkārt, pronacistiskās Lietuvas aktīvistu frontes dalībnieks.
Treškārt, neapšaubāmi, viņš bija patriots, cīnījās par neatkarīgu Lietuvu, gribēja redzēt to brīvu. Tiesa, brīvu savā izpratnē – acīmredzot, arī brīvu no "netīrām asinīm".
Lūk, ko par viņu nesenajā intervijā pastāstīja Šauļu ebreju kopienas vadītājs Saņa Kerbelis: "Mana atbilde ir viennozīmīga. Tas ir cilvēks (Noreika – red.) kas nosūtīja ebrejus uz geto Žagarē, tas ir, sūtīja viņus drošā nāvē. Ja arī viņam bija kaut kāds atsevišķs laika sprīdis un bija nopelni Lietuvas priekšā, par kuras neatkarību, viņš, kā pieņemts uzskatīt, ne tik daudz cīnījies, cik, pareizāk sakot, pretojies gan "padomju varai", gan vāciešiem, - tas nedod mums nekādas tiesības saukt viņu par varoni.
Ja atsevišķi politiķi un valsts joprojām aizstāv viņa "varonību", būtu taisnīgi uzdot atklātu jautājumu - var varasvīri ir gatavi atzīt, ka atbrīvošanās no ebrejiem ir Lietuvas neatkarības cīņas neatņemama daļa? Ja viņi ir gatavi, tālāk vairs nebūs nekādu jautājumu.
Galu galā, sauksim lietas īstajos vārdos un tiksim skaidrībā ar terminiem. Lai kļūtu par Holokausta – masu slepkavību – dalībnieku, nav jābūt slepkavam, cilvēkam, kurš nospiež gaili vai nogalina cilvēkus ar citiem ierožiem, tas, kurš radījis apstākļus šīm slepkavībām, kurš nav pretojies šīm ļaundarībām, nes tikpat lielu, dažkārt pat lielāku atbildību... Noreika ir viens no viņiem. Dīvaini, ka mēs Lietuvā esam spiesti runāt par tādām šķietami pašsaprotamām lietām.
Atgādināšu, ka arī Hitlers un Eihmans nevienu paši nav nogalinājuši. Šodien esam pievērsušies Noreikam, taču viņš nav vienīgais – bija gan Noreika, gan Škirpa, gan Impulēvičs, gan Krikštaponis. Starp citu, pēdējais savām rokām nogalinājis simtiem cilvēku, tomēr mūsu valstī līdz šim ir viņam par godu nosauktas ielas, Ukmerģē stāv piemiņas akmens, un neviens nedomā to novākt," viņš pastāstīja izdevumam "Ekspres-Ņedeļa".
