RĪGA, 27. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas parlaments 26. septembrī pēc ilgām debatēm un spilgtām runām apstiprināja nacionālās drošības koncepciju tuvākajiem gadiem.
Pirms balsošanas notika kāzuss, ja nesaka skandāls. Likums paredz, ka nacionālās drošības koncepcija bija jāapstiprina Saeimā līdz 1. oktobrim. Atlika pēdējā parlamenta sēde. Vai nu steigas dēļ, vai arī apzināti, taču koncepcijas projektu iesniedza Saeimā ar nepareizu datumu, savukārt komisijā izskatīja dokumentu, kā saka, ar iepriekšēju datumu. Lai arī formāli, taču projekta virzīšanas procedūra un, attiecīgi, likums tika pārkāpts.
Tiesa, Saeimas sēdē tam gandrīz neviens nepievērsa uzmanību. Ministri un deputāti, kuri uzstājās tribīnē, strīdējās par dokumenta būtību. Kā jau cerēts, dokumenta izstrādātāji aizstāvēja savu taisnību, savukārt opozīcija kritizēja koncepcijas punktus. Daudz uzmanības runātāji pievērsa valsts sociālekonomiskās stabilitātes saiknei ar pilsoņu gatavību aizstāvēt valsti krīzes gadījumā.
Inese Lībiņa-Egnere, deputāte, projekta referente, paziņoja: "Kopš 2015. gada, kad Saeimā tika apstiprināta iepriekšējā Nacionālās drošības koncepcija, starptautiskā drošības vide diemžēl nav uzlabojusies. Un, domājot par mūsu valsts nacionālo drošību, papildu esošajiem konfliktiem un nesaskaņām, mums jārēķinās un jābūt gataviem stāties pretī aizvien jauniem riskiem un apdraudējumiem. Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka arī mūsu nacionālās drošības plānošanas dokumentos ietverti ne vien tradicionālie apdraudējuma veidi, bet tālredzīgi vērsta uzmanība arī uz jaunām nākotnes apdraudējuma tendencēm, ar kurām mums jārēķinās, un kuru novēršanai ir jābūt gataviem jau šodien."
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, uzstājoties parlamentā, uzsvēra, ka valsts drošības pamatā ir saliedēta, lojāla sabiedrība, kur katrs apzinās atbildību un ir gatavs aizstāvēt savu dzimteni. Drošības risku kārtā ministrs atzīmēja sabiedrības neuzticību valsts institūtiem un amatpersonām. "Tāpēc būtu svarīgi veidot dialogu ar sabiedrību un strādāt valsts sabiedrības interesēs. Un es tiešām esmu pārliecināts, ka valsts ārējā un iekšējā drošība ir neatraujama daļa no valsts attīstības procesiem," secināja Ģirģens.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks debašu laikā par drošības koncepciju metās atmiņās par Latvijas vēsturi, paziņojot, ka valsts nekad nav bijusi "tāda ģeogrāfiskā vieta, kas nevienu neinteresētu".
"Savā ziņā tas pat ir labi. Tāpēc ka tad, kad ir miera laiks, tad, protams, mēs varam zelt un plaukt, jo šeit brauc, ar mums grib tirgoties, ar mums grib sadarboties, šeit grib investēt. Bet ja pienāk kara apstākļi vai krīzes apstākļi, tad mēs esam pirmie, kas bieži cieš. Par to liecina kaut vai mūsu demogrāfija," pateica Pabriks, pasūdzoties par diviem pasaules kariem, Latvijas atrašanos PSRS sastāvā un masveida pilsoņu emigrāciju pēc neatkarības atjaunošanas.
"Mēs esam apņēmības pilni nekad vairāk šādas krīzes nepieļaut un būt tiem gatavi. Līdz ar to, kā šajā Nacionālās drošības koncepcijā ir minēts, ir vajadzīga visaptveroša sabiedrības atbilde. Tas nozīmē, ka pirmām kārtām mums ir jāmaina sabiedrības domāšana un sabiedrības kultūra attiecībā par drošības jautājumiem. (…) Mēs domājam arī par tā saucamās visaptverošās valsts aizsardzības ieviešanu Latvijā. Ko tas nozīmē? (…) Mēs šeit pārņemam pieredzi no tādām kaimiņvalstīm, kurās šī lieta ir bijusi jau iesakņojusies, kā piemēram Somija, Zviedrija, Norvēģija. Un tas nozīmē, ka mēs savā aizsardzībā un drošībā nākotnē vēlamies stāvēt uz divām kājām, ne tikai uz vienas. Tā viena ir NATO un šī te NATO iekšējā solidaritāte, ko garantē mūsu sabiedrotie arī šodien ar savu klātbūtni Latvijas teritorijā, kur uzturas vairāk nekā deviņas dalībvalstis, bet mēs vēlamies arī, lai Latvijas sabiedrība šeit izdarītu maksimāli daudz, kas nozīmē – Latvijas valsts institūciju cieša sadarbība ar pašvaldībām, ar uzņēmējiem un arī ar sabiedrību. Sabiedrībai un ģimenēm ir jābūt gataviem krīzes situācijai un jāzina, ko viņas varēs darīt pirmās 72 stundas, ja šāda krīze pienāks," pateica Pabriks.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars, komentējot dokumentu, pauda gandarījumu, ka Latvija beidzot iekļāvusi finanšu nozari savā drošības koncepcijā, kā to dara visas "nopietnas valstis".
"Latvijai ir jāiekļaujas pilnvērtīgāk globālajā pasaules finanšu industrijā," sacīja Bondars, atzīmējot, ka ir ļoti svarīgi, kas vadīs galvenos profila institūtus – Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Latvijas Banku. "Un tas ir ļoti nopietni, jo, lai kā mums gribētos, ka visu nosaka institūcijas, likumi, noteikumi, mums ir ļoti svarīgi arī tie indivīdi, kuri vada šīs institūcijas, uzliek šos te akcentus, kuri ir šīm institūcijām svarīgi. Un tas padara Latviju vai nu stiprāku vai vājāku pasaules finanšu industrijā," teica Bondars.
Nacionālās drošības komisijas loceklis Valērijs Agešins uzstāšanās laikā atzīmēja, ka Latvijā pieaug sociālā nevienlīdzība, kas negatīvi ietekmē valsts stabilitāti. Vainu par to, ka valstī izveidojusies tiks nelabvēlīga sociālekonomiska situācija, Agešins uzvēla politiķiem.
"Nacionālās drošības koncepcijā ir uzsvērts, ka iekšējā drošība ir saistīta ar Latvijas iedzīvotāju drošības sajūtu ikdienā, sociālekonomisko situāciju valstī. Un viens no galvenajiem iekšējās drošības elementiem ir saliedēta sabiedrība. Jāņem vērā tas, ka Latvijas sabiedrībā pieaug sociālā nevienlīdzība – daļa iedzīvotāju nejūtas droši par savu materiālo stāvokli un iespējām nākotnē. Vai tad var būt savādāk mūsu valstī? (…) Es uzskatu, ka pēdējos gados, arī šogad, veidojot valsts budžetu, iezīmējas jauna un diezgan nepatīkama tendence nepildīt solīto, pat to, kas ierakstīts nozares likumos. Un, es domāju, šinī gadījumā gan augstākās izglītības finansējumu, gan līdzekļus mediķu atalgojumam, gan citās jomās. Tāpēc nav brīnums, ka iekšējās drošības vidi negatīvi ietekmē sabiedrības zemā uzticība valsts pārvaldei un politiskajām partijām, kas biedru skaita ziņā ir mazskaitlīgas un saskaras ar grūtībām nodrošināt stabilu darbību ilgtermiņā," paziņoja Agešins.
Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs atzīmēja, ka drošības koncepcijā ir izlaisti vairāki svarīgi momenti.
"Vakar, kā zināms, Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš tikās ar Baltijas Asamblejas delegācijas deputātiem un tur viņš minēja to, ka Latvija joprojām saglabā energosistēmas apvienošanu ar Krieviju un saņem no Krievijas elektroenerģiju, un to paredzēts darīt arī turpmāk. Par to nav nemaz pieminēts šajā koncepcijā, kā tālāk attīstīsies mūsu elektroenerģijas attīstība, kāda ir mūsu attieksme pret Astravjecas atomstaciju Baltkrievijā, kas ir būtisks faktors visā reģionā. Tajā vietā tur ir daudz tukšas frāzes par informācijas karu un tā tālāk. Gribu jums atzīmēt, ka izcils valstsvīrs Somijas maršals Mannerheims reiz teica: "Pirms pieprasīt no cilvēkiem aizstāvēt valsti, ir jāizveido dzīves līmeni, ko viņi gribēs aizstāvēt." Nacionālās drošības koncepcija neietver sociālās nodrošināšanas veselības aprūpes, demogrāfijas tēmas…
Vakar izcils demogrāfs Ilmārs Mežs pateica, ka Latvijā kopš 1990. gada iedzīvotāju skaits samazinājies par 27%. Tas ir visskumjākais rādītājs Eiropas Savienībā. Un tā vietā, lai risinātu demogrāfijas problēmas, ierēdņi mums uzrakstīja šajā koncepcijas projektā visādas lietas par to, kā mums – iedzīvotājiem – vajadzētu domāt. Lūk, daži citāti: "Būtiska loma saliedētības sabiedrības veidošanā ir kultūrtelpai, sabiedrības sociālai un vēsturiskai atmiņai. Mērķis ir nostiprināt iedzīvotāju piederības sajūtu valstī, veidot vienīgo izpratni par vēsturiskiem notikumiem un vairot saliedētību starp iedzīvotājiem" (citāta beigas). Šajā sakarā es vēlos atzīmēt, ka kultūras un sociālās psiholoģijas jautājumi nemaz neattiecas uz spēka struktūru kompetencēm," pateica Kabanovs.
Saeimas deputāts Jānis Ādamsons, kurš piedalījās dažu iepriekšējo drošības koncepciju izstrādē, paziņoja, ka jaunā principiāli ne ar ko neatšķiras no tām. Tāpat viņš kritizēja varasiestāžu lēnīgumu pilsoņu aizsardzības plāna izstrādes jautājumā.
"Ja mēs diskutējam par koncepcijām, un man bija tas gods strādāt pie daudzu koncepciju izstrādes, jebkura koncepcija, pirmkārt, balstās uz realitātes izvērtēšanu. Izvērtējot realitāti, tad mēs varam skatīties, ko darīt tālāk. (…) Un tagad paskatāmies, kas tad mums realitātē notiek. (…) Lielākā problēma mūsu valstī ir nekompetentas amatpersonas, nekompetence valdībā un arī parlamentā. Var daudz un skaisti runāt, bet kas notiek atkal realitātē? Desmit gadi pagāja, kamēr beidzot Aizsardzības un iekšlietu komisija piespieda valdību apstiprināt tautsaimniecības mobilizācijas plānu. Kam viņš bija jāapstiprina un jāizstrādā? Savulaik toreizējam ekonomikas ministram Krišjānim Kariņam. Nepagāja ne desmit gadi. Pieņemts likums. Valdībai jāizstrādā, jāpieņem Civilās aizsardzības plāns. Nu jau divi gadi. Nav nekā! Par ko mēs runājam? Par kādu drošību? Uz kurieni tad mēs ejam? Tie visi ir tukši vārdi," sacīja Ādamsons.
Visradikālāk sakarā ar koncepciju izteicās neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems, kuram pēc pērnā gada rudens Saeimas vēlēšanām bija iespēja nostāties valsts valdības vadībā. Uzstāšanās laikā Saeimā viņš nepakautrējas paziņot: "Tas, ka vairāk kā 30 lappušu dokumentā tiek ierakstīts neskaitāmas reizes vārds "Krievija" nepadara šo dokumentu par kvalitatīvu."
Gobzems arī ironiski norādīja, ka dokumenta autori "aizmirsuši pierakstīt, ka nacionālo drošību droši vien apdraud arī Timati veikals tirdzniecības centrā "Alfa".
"Kāpēc tāda ironija? Ironija tā iemesla dēļ, ka nacionālā drošība sākas ar labklājību. Ja mūsu valsts turpinās tieši tāpat kā pēdējos 29 gadus, tad mums, Nacionālā apvienība, šeit nebūs latviešu, ko aizsargāt, jo viņi būs aizbraukuši. Mūsu nacionālās drošības lielākais apdraudējums ir tas, ka mūsu cilvēki dzīvo nabadzībā, ka katru gadu Latvijā ar onkoloģiskām slimībām saslimst vairāk kā 10 tūkstoši, kas ir aptuveni viena Kuldīga.
Mūsu nacionālo drošību apdraud tas, ka mēs nevis atveram, bet slēdzam mūsu cilvēkiem skolas. Mūsu nacionālo drošību neapdraud skaisti vārdi par to, kā mēs aizsargāsimies pret pretinieku. Kas mūs aizsargās, ja mūsu šeit nebūs? Nacionālā drošība nevar tikt īstenota, ja valstij nav civilās aizsardzības plāni, ko zina katrs Latvijas iedzīvotājs. (…) Mūsu nacionālo drošību apdraudat jūs, kas pie varas ir bijuši 29 gadus. Jūs runājat par Brexit. Starp citu, es atgādināšu, ka lielākā mūsu diaspora atrodas tieši Lielbritānijā. Mums būtu jābūt pirmajiem, kas aizsargā mūsu diasporu Lielbritānijā. Šajā koncepcijā nav neviena vārda par to, kā mēs to darīsim," nobeigumā saka Gobzems.
Neraugoties uz aso apspriešanu, koncepcijas balsojuma liktenis jau iepriekš bija skaidrs. Dokuments netika vienbalsīgi pieņemts – par nobalsoja 61 deputāts, lielākoties koalīcijas partiju deputāti, pret – 1, atturējās 18 opozīcijas deputāti, savukārt vēl 9 balsojumā nepiedalījās.
