RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Valdošās koalīcijas nolūks visos izglītības līmeņos pilnībā pāriet uz mācībām valsts valodā ir jāvērtē lielākoties pozitīvi, taču bērni nedrīkst pazaudēt etniskās saknes, pateica Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta lietu komitejas priekšsēdētāja Eižēnija Aldermane ("Gods kalpot Rīgai") intervijā Latvijas Radio.
Viņa uzsvēra, ka potenciālajām reformām ir jābūt pakāpeniskām un kvalitatīvām, lai nenotiek tā, ka izglītības prasības mainās vienā dienā un no tā ciestu bērni.
Patlaban, pēc Aldermanes sacītā, šādu plānu kvalitatīvi īstenot nav iespējams, jo nav skolotāju, kuri varētu mācīt bērnus bērnudārzos latviešu valodā. Viņa atzīmēja, ka izglītības sistēmā ienāk maz jaunu pedagogu, savukārt iecerētajai reformai ir nepieciešami skolotāji, kuri ir "kvalitatīvi latviešu valodas nesēji".
Latvijas valdošās partijas atbalstīja ideju par pāreju uz mācībām latviešu valodā visos izglītības līmeņos, kuru izvirzīja Nacionālā apvienība. Šo Nacionālā bloka iniciatīvu atbalstīja arī Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš: viņš paziņoja, ka, jo vienīgā oficiālā valoda Latvijā ir latviešu valoda, arī izglītībai, kas tiek nodrošināta ar nodokļu maksātāju naudu, jānotiek valsts valodā.
Latvijas pašvaldību pārstāvji uzstājās pret reformu, ko viņiem paredzēts īstenot, neraugoties uz pirmsskolas izglītības pedagogu trūkumu valstī: Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš piedāvāja valdošajai koalīcijai atrast naudu solītajām ārstu un skolotāju algām un likt mierā bērnudārzus, savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs nosauca koalīcijas locekļus par "neoboļševikiem", kas gatavi nošaut visus nepiekrītošos.
Rīgas vicemēre Anna Vladova pauda savu sašutumu par to, ka valdošā koalīcija nerisina mūsdienu Latvijas izglītības problēmas (skolotāju trūkums un zemas algas), bet gan pārliek tās uz pašvaldību pleciem, piesedzoties ar rūpēm par valsts valodu. Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova paziņoja Sputnik Latvija, ka Nacionālā bloka iniciatīva, būtībā, ved pie izglītības pasliktināšanās Latvijā.
