RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš piedāvā Latvijas politiķiem risināt šī brīža valsts problēmas, nevis mocīt mazus bērnus.
Latvijas valdošās partijas atbalstīja ideju par pāreju uz mācībām latviešu valodā visos izglītības līmeņos, kuru izvirzīja Nacionālā apvienība. Šo Nacionālā bloka iniciatīvu atbalstīja arī Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš: viņš paziņoja, ka tā kā vienīgā oficiālā valoda Latvijā ir latviešu valoda, arī izglītībai, kura tiek nodrošināta ar nodokļu maksātāju naudu, jānotiek valsts valodā.
Savā lapā sociālajos tīklos Elksniņš asi reaģēja uz mēģinājumu atrisināt "valodas jautājumu" bērnudārzos, aizmirstot par daudzām patiešām svarīgām problēmām valstī.
"Lai arī kādas nokrāsas nebūtu valdība, savus ieradumus tā nemaina! Tikko ikdienā atkārtotā mantra "valstī viss ir kārtībā" saskaras ar finansējuma iztrūkumu ārstu un pedagogu algām - tiek "radīta" izdomāta problēma - valodas jautājums... bērnudārzos!
Pie tam, visi MSL draudzīgi dodas skriet nacionālistu mīļotajā "nacionālā jautājuma" lauciņā, aizmirstot gan par solītām algām ārstiem un pedagogiem, gan skolēniem nost ņemamām pusdienām.
Tas arī ir saprotams, jo mocīt pusotrugadniekus daudz vieglāk, nekā skaidrot iemeslus - kāpēc pirms valdības izveidošanas ārstiem solīja 120 miljonus eiro (par to pat! nobalsojot), bet kļūstot jau par valdību - nespēj sakasīt vairāk par tiem pašiem 50 miljoniem.
Klau! Tur, Rīgā! Daugavpils bērnudārzos latviešu valodas apmācības problēmu nav! Vēl jo vairāk! Mūsu apmācības sistēma liecina par mūsu skolēnu labākiem eksāmenu rezultātiem valstī!
Mūsu pilsētā vairāk par 99% bērnu ir nodrošināti ar latviešu valodas apmācību grupiņām! Šobrīd vien 11 bērni gaida savu rindu un tas ir rekordzems rādītājs. Pie tam, lielāka popularitāte pilsētā ir tieši bilingvālām grupām (sastāda 80%) ar apmācības modeli 50/50.
Mani politiskie nedraugi, ko tieši jūs darāt? Esat aizmirsuši par jēdzienu "mātes valoda"? Vai arī jūs nākotnē plānojat nolaisties līdz nākošai reformai - veidosiet bērnu grupiņas bērnudārzos pēc bērnu etniskās piederības? Un varbūt arī skolotājas bērnudārzā turpmāk izvēlēsieties pēc etniskā principa?
Risiniet citas problēmas! Svarīgākas! Meklējiet naudu ārstiem, pedagogiem un bērnu pusdienām! Lieciet mierā bērnudārzus!" uzrakstīja Elksniņš savā Facebook profilā.
Iepriekš Ventspils mērs Aivars Lembergs kritizēja valdošās koalīcijas locekļus par sasteigtu pieeju pārejai uz mācībām latviešu valodā bērnudārzos.
"Pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas, valdībai ir jāizanalizē situācija un jānovērtē Latvijas gatavība pārmaiņām. Neviens mums neko nav vaicājis – gatavi, neesam gatavi. Ja ir jāgatavojas, tad kādā apmērā? Nedomāju, ka visi pedagogi ir gatavi "rīt līdz pusdienlaikam" pāriet uz pilnu apmācību latviešu valodā. Nekādu aptauju nav bijis, kā arī sagatavošanās," paziņoja Lembergs Sputnik Latvija intervijā.
2018. gadā valstī tika pieņemts jaunais Izglītības likums, kas paredz: jau 2020. gadā visa vidējā izglītība tiks pārvesta uz latviešu valodu. Bērnudārzu latviskošana jau norit. Pērn virkne mazākumtautību bērnudārzu saņēma ieteikumus palielināt latviešu valodas lietojumu saziņā ar bērniem.
Latvijas Cilvēktiesību komiteja uzskata, ka šī situācija diskriminē mazākumtautības un vērsās ar sūdzību Satversmes tiesā.
Vecāki, kuri jau saskārušies ar jaunajām vēsmām, konstatēja, ka ierobežojumi dzimtās valodas lietojumā nopietni kaitē viņu bērniem.
Krievija ļoti negatīvi novērtēja pirmskolas mācību iestāžu pāreju uz latviešu valodu. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzsvēra, ka tā neatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.
Krievijas pastāvīgā pārstāvniecība EDSO, komentējot nacionālistu plānus, pavēstīja, ka krievu valodas izspiešana no pirmskolas izglītības neatbilst EDSO principiem un valsts likumiem - Latvijas Satversmes 91. pantā teikts, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas". Satversmes 114. pants paredz, ka "personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību".
