RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Maskavas dienu ietvaros Baltijas valstīs, kas norisinājās no 17. līdz 20. septembrim, notika Maskavas delegācijas vizīte Rīgā.
Par vienu no galvenajiem notikumiem noslēdzošajā dienā kļuva biznesa forums Krievijas un Latvijas galvaspilsētu sadarbības jautājumos, kurā piedalījās un Maskavas delegācijas vadītājs, Maskavas Valdības ministrs, Ārējo ekonomisko un starptautisko sakaru departamenta vadītājs Sergejs Čeremins.
Pēc vizītes Sergejs Čeremins paziņoja, ka ar Rīgu Maskavai izveidojušās pozitīvas attiecības, galvaspilsētām ir ko mācīties vienai no otras. Viņš uzsvēra, ka Rīga ir un paliek unikāla pilsēta, kura saudzīgi izturas pret savu vēsturisko un arhitektūras mantojumu.
Sputnik Latvija aprunājās ar Rīgas mēru un iztaujāja viņu, kā viņš raugās uz abu galvaspilsētu attiecībām.
- Ja Jūs plānojat izstrādāt jaunu sadarbības programmu starp Maskavu un Rīgu, vai Jūs neplānojat vizīti uz Maskavu ar mērķi izpētīt pilsētvides attīstības pieredzi?
- Mēs runājām par pieredzes apmaiņu, mūs tas bez šaubām interesē. Nebija uzdevums aktualizēt līgumu, mums ar Maskavu visi līgumi ir parakstīti, tie visi darbojas. Biznesa forumā Čeremina kungs uzstājās ar projekta prezentāciju par Maskavu, kurā bija daudz lietu, kas interesē mūsu pašvaldību.
Uzstājās mūsu uzņēmēji, kuri pateica par visiem plusiem un mīnusiem lietišķajā sadarbībā šobrīd ar Krieviju, ar Maskavu. Tā bija pragmatiska, reāla saruna bez jebkādām formālām, standarta frāzēm. Šī saruna patika gan ministram Čereminam, gan arī vēstniekam Lukjanova kungam (Jevgēņijs Lukjanovs, Krievijas vēstnieks Latvijā). Bija ļoti atklāta lietišķa saruna.
Es neizslēdzu iespēju arī apmeklēt Maskavu, taču mēs runājām, ka šīm vizītēm nav jābūt kā protokola vizītēm, tām jābūt darījuma vizītēm ar absolūti konkrētām interesēm saimnieciskos jautājumos. Piemēram, mēs parādījām sporta kvartālu Krišjāņa Barona ielā, un Čeremina kungu tas ļoti ieinteresēja, jo tas ir ļoti labs sociāls projekts, un tai pat laikā mūs arī interesē ļoti daudzi jautājumi. Maskava ir milzīga lielpilsēta, protams, mums ir nesalīdzināmi budžeti, taču saskarsmes punktu mums ir daudz.
- Pēc visiem šiem gadiem, kuru laikā Maskava un Rīga sadarbojas savā starpā, kā Jūs šobrīd varētu novērtēt šo sadarbību?
- Es domāju, ka to var novērtēt tikai un vienīgi pozitīvi. Neraugoties uz to, ka attiecības starp mūsu valstīm zināmu iemeslu dēļ atrodas, teiksim tā, iesaldētā stāvoklī, taču attiecības starp pašvaldībām – tas ir cits jautājums, šeit nav politikas, šeit ir absolūti saimnieciski jautājumi, cilvēciski un humanitāri sakari, kuri ir jāturpina.
Drīz pie mums notiks "Zelta maska", tā tiek rīkota bez Maskavas valdības atbalsta. Esmu jau neoficiāli ticies ar Ilzi Liepu, mēs runājām ar viņu par konkrētiem jautājumiem, par izcila latvieša Māra Liepas, viņas tēva, piemiņu. Ilze ir gatava turpināt rīkot meistarklases mūsu horeogrāfijas skolā. Runājām par to, kā viņa pati un viņas brālis Andris Liepa var palīdzēt mūsu jauniešiem, kuri mācās horeogrāfijas skolā. Runa bija arī par Ilzes tēva piemiņas iemūžināšanu, par memoriālo plāksni uz mājas, kurā viņš ir dzimis.
Pirms tam es tikos sakarā ar festivālu "Rīga-Jūrmala", tas arī notiek ne ar Maskavas valdības patronāžu, taču tas ir tas pasākums, kuru šobrīd finansē lielākoties pazīstami Krievijas biznesmeņi ar mūsu biznesmeņu atbalstu. Šāda līmeņa klasiskās mūzikas simfoniskie orķestri es nezinu, kad ir bijuši Rīgā, tostarp izcili vijolnieki no Krievijas.
Mums tas ir svarīgi ne vien tāpēc, ka paši rīdzinieki gūst iespēju apmeklēt šo koncertus, bet arī brīvdienās pie mums brauc cilvēki no dažādām valstīm. Tā ir Rīgas reklāma, tā ir tūristu piesaistīšana, tādēļ šāda veida pasākumi – vai tā ir privāta iniciatīva, vai arī tādu struktūru iniciatīva, kā, piemēram, "Zelta maska" vai Maskavas valdība, protams, tas tiks atbalstīts. Oktobrī pie mums norisināsies Sanktpēterburgas kultūras dienas Rīgā.
- Iznāk, ka politika ir atsevišķi, savukārt pārējā Rīga ir gatava sadarboties ar visām pilsētām?
- Nu ko nozīmē politika atsevišķi? Saprotiet, mēs ar sarunām par politiku gan no tās, gan no citas puses varam pāriet ļoti emocionālā līmenī. Virzība vienam pretī otram sākas ar cilvēciskiem, humanitāriem, ekonomiskiem sakariem.
Bez šaubām, ir lietas, kas liek šķēršļus, un tās nav tikai politiskas lietas, tie ir jautājumi tajā pašā banku nozarē. Ir ļoti daudz visa, taču tas nav pašvaldību uzdevums. Pašvaldību uzdevums – attīstīt cilvēciskus un humanitārus sakarus, iespēju robežās, arī ekonomiskus sakarus starp pilsētām. Un tādā veidā šo ledu ir iespējams atkausēt.
Tas attiecas arī uz citām valstīm. Šodien es tikos ar kādas Eiropas valsts vēstnieku, neteikšu kādas. Šīs valsts galvaspilsētas mērs parakstīja līgumu ar Pekinu, un, pēc Ķīnas puses lūguma, viņi iekļāva punktu par vienotu Ķīnu. Tas ir absolūti politisks jautājums, tas tika iekļauts abu galvaspilsētu līgumā un izvērsās visnotaļ nopietnā konfliktā. Nākošais mērs, kurš iestājās amatā, palūdza izdzēst šo punktu.
Tādēļ, es domāju, ka ar to nevajadzētu nodarboties pašvaldībai, tai ir pavisam citi uzdevumi. Mēs šos žogus nebūvējam, bet gan protam draudzēties un sarunāties cauri žogiem – tas ir ļoti svarīgi.
