RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs parakstījis valdības lēmumu par Parīzes Klimata konvencijas pieņemšanu, vēsta RIA Novosti.
Dokumentā uzsvērts, ka Krievija ņem vērā mežu un citu ekosistēmu absorbcijas spēku saglabāšanas un palielināšanas lielo nozīmi, kā arī to maksimālās iespējamās uzskaites nepieciešamību.
Pie tam lēmumā norādīts, ka Maskava uzskata par nepieņemamu vienošanās izmantošanu kā šķērsli valstu stabilas sociālekonomiskās attīstības ceļā.
Zema ogļskābās gāzes satura un zaļo tehnoloģiju ieviešana prasa vērā ņemamas investīcijas, jo Krievijā tamlīdzīgu nozaru skaits nav liels, atgādināja ministru prezidents.
"Tāpēc šī problēma lielā mērā ir saistīta arī ar mūsu ekonomisko attīstību," piebilda Medvedevs.
Vienlaikus viņš paskaidroja, ka Parīzes konvencija ir elastīgāka nekā agrākā vienošanās – Kioto protokols.
Piemēram, katra valsts pati lemj par savu ieguldījumu izmešu samazināšanas procesā, un tās pienākums ir reizi piecos gados pārbaudīt, kā tiek realizēti vienošanās mērķi.
Parīzes Klimata konvencija
Pirmo globālo vienošanos klimata jautājumā 2015. gadā parakstīja 186 valstis. Tā paredz vispasaules darbības plānu globālās sasilšanas apturēšanai.
Puses vienojās:
- noturēt globālās vidējās temperatūras pieaugumu zem diviem grādiem un censties panākt temperatūras pieauguma ierobežojumu 1,5 grādu robežās; tas būtiski mazinās klimata pārmaiņu riskus;
- paaugstināt spēju pielāgoties nelabvēlīgām klimata pārmaiņu sekām un sekmēt attīstību siltumnīcas gāzu izmešu zema apjoma apstākļos, pie tam neapdraudot pārtikas ražošanu;
- vērst finanšu plūsmas tādas attīstības virzienā, kam raksturīgs zems izmešu līmenis un pretošanās klimata pārmaiņām.
Konvencija paredz, ka pasākumiem cīņā ar klimata pārmaiņām jābūt vērstiem uz siltumnīcas gāzu izmešu samazināšanu. To izstrāde un īstenošana pilnībā uzdota nacionālajām valdībām.
Tāpat vienošanās ietver pavērsienu uz jaunu ekonomiskās attīstības modeli ar zemu ogļūdeņražu daļu, ņemot vērā pakāpenisku atteikšanos no fosilo resursu (pārsvarā – ogļūdeņražu) ieguves, pārstrādes un izmantošanas par labu "zaļajām" tehnoloģijām.
