Universāls, precīzs, spēcīgs – perspektīvā pretzemūdeņu raķešu kompleksa "Otvet" valsts izmēģinājumi noslēgsies 2020. gadā. Par to žurnālistiem paziņoja Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksejs Krivoručko. Koncerns "Gidropribor" jau sācis jaunās sistēmas izmēģinājumu sērijas ražošanu. Par to, kas zināms par karakuģu jauno bruņojumu, portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.
Universāls instruments
"Otvet" paredzēts korvetes, fregates un kreisera klases kuģiem. Piemēram, modernizācijas gaitā to saņems smagais raķešu atomkreiseris "Admiral Nahimov", kura atgriešanās JKF sastāvā plānota 2021. gadā.
"Patlaban Krievijas karakuģi bruņoti ar pretzemūdeņu kompleksu "Paket NK", - pastāstīja žurnāla "Arsenal Otečestva" galvenais redaktors Viktors Murahovskis. – Pēc būtības, "Otvet" ir šīs sistēmas tālākais attīstības posms. Taktiski tehniskās īpašības pagaidām netiek izpaustas. Moduļu konstrukcija ļaus izvietot "Otvet" uz gandrīz jebkādas tonnāžas kuģiem, no mazā raķešu kutera līdz smagajam atomkreiserim. Tas ir universāls instruments, kas nodrošina atsevišķa kuģa pretzemūdeņu aizsardzību. Tas darbojas saskaņā ar principu: savlaicīga zemūdens draudu identifikācija un gan nesēja, gan tā izmantotā bruņojuma iznīcināšana."
"Paket NK" aizsargā kuģus no torpēdām un zemūdenēm nelielā attālumā. Šis komplekss izmanto divu tipu munīciju – termotorpēdas MTT un reaktīvos prettorpēdu lādiņus M-15. Pirmā spēj iznīcināt zemūdenes līdz 600 metru dziļumā un līdz 20 kilometru attālumā. Otrā pārtver torpēdas, kas uzbrūk kuģim līdz 1,4 kilometru attālumā un līdz 800 metru dziļumā. "Paket NK" ir maksimāli automatizēts, patstāvīgi atrod un klasificē mērķi, nosaka tā kustības parametrus un dod precīzus norādījumus par mērķi torpēdai vai prettorpēdas lādiņam. Abi lādiņi ir pietiekami ātri, pārvietojas līdz 50 mezglu (92 kilometri stundā) ātrumu.
Universālā starta iekārta SM-588 ar 324 mm kalibra stobriem paredzēta abu tipu lādiņiem. Atbilstoši nesējkuģim iekārtai ir viens, divi, četri vai astoņi starta stobri, kas nostiprināti kustīgā stāvoklī – tas nodrošina horizontālo tēmēšanu šaurā sektorā. Pametot stobru, torpēda vai prettorpēdas lādiņš iekrīt ūdenī un meklē mērķi ar savas aparatūras palīdzību. Taču "Otvet" darbosies citādi.
Tikt klāt zemūdenei
Pretzemūdeņu raķešu kompleksi ir draudīgākais līdzeklis cīņā ar ienaidnieka zemūdenēm karakuģa arsenālā. Krievijā ražoto PZRK pirmās paaudzes iekārtas tika radītas, ņemot vērā kodolieroču aktīvu iekļaušanu visa veida bruņojumā. Tam bija paredzēta tikai speciālā munīcija – mazas jaudas kodolgalviņa. Vēlāk raķetes tika aprīkotas ar mazgbarīta pretzemūdeņu torpēdām. Pie šī tipa kompleksiem pieder PSRS ražotie PZRK "Vodopad", "Veter", "Medvedka" un "Rastrub B".
Par modernāko PZRK Krievijas karakuģu arsenālā tiek uzskatīts "Kalibr NK" ar raķeštorpēdām 91RT2, kas integrētas vertikālajā starta iekārtā. Ar tām aprīkoti visi JKF mūsdienu "vimpeļi": fregates, korvetes, raķešu kuģi un mazie raķešu kuģi.
Pirmajā lidojuma posmā raķeštorpēda pārvietojas mērķa virzienā pa ballistisko trajektoriju. Sasniedzot noteikto punktu, torpēda atdalās no nesēja, ar izpletni nolaižas uz ūdens virsmas un meklē zemūdeni ar savu paštēmējošo kaujas galviņu.
Šī bruņojuma galvenā priekšrocība ir lielais darbības attālums – aptuveni 50 kilometri, kas pilnībā pārsniedz jebkuras parastās torpēdas darbības rādiusu. Tātad kuģim nav jāpietuvojas ienaidnieka zemūdenei divkaujas distancē. Tā kā, pēc ekspertu vārdiem, "Otvet" ir projekta "Paket NK" tālākais posms, iespējams pieņemt, ka perspektīvais pretzemūdeņu raķešu komplekss apvienos gan "Paket NK", gan pretzemūdeņu raķetes "Kalibr NK" tehnoloģijas. Domājams, lādiņš ir raķeštorpēdas 91RT2 variants ar augšdaļu torpēdas MTT vai tās analogu izskatā. Oficiāla informācija par kompleksu "Otvet" publiski pieejamos avotos vēl nav sniegta.
Klusā bumba
Šī gada maijā aizsardzības rūpniecības izstādē "IDEF 2019" Stambulā Krievija iepazīstināja ar vēl vienu perspektīvā pretzemūdeņu bruņojuma paraugu – koriģējamo aviācijas bumbu "Zagon 2E", kas paredzēta cīņai ar pretinieka zemūdenēm līdz 600 metru dziļumā. Nomesta no lidmašīnas vai helikoptera bumba ar pludiņa palīdzību paliek uz ūdens virsmas un sameklē mērķi.
Pēc tam tā atbrīvojas no pludiņa un pa sarežģītu trajektoriju, pakļaujoties tēmēšanas sistēmas komandām, iegrimst līdz punktam, kurā paredzēta tikšanās ar zemūdeni. Lādiņš pārvietojas tikai pats sava svara ietekmē, tāpēc zemūdenes akustiskās iekārtas to nespēj identificēt, un zemūdene nepaspēj veikt izvairīšanās manevru.
