RĪGA, 14. septembris – Sputnik. "Baltijas valstu vadība konsekventi izmanto krievvalodīgo iedzīvotāju pastāvēšanas problēmu, lai apelētu pie rietumvalstu sabiedrotajiem, paziņojot, ka tie ir draudi," konstatēja fonda "Vēsturiskā atmiņa", Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievijas vēstures institūta zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Djukovs.
Eksperts atgādināja, ka NATO Kiberdrošības centrs Tallinā parādījās pēc nekārtībām, ko izprovocēja Igaunijas varasiestādes ar saviem mēģinājumiem padzīt no galvaspilsētas centra Karavīram-atbrīvotājam veltīto pieminekli. "Izmantojot pašrocīgi izprovocētās nekārtības, Tallina saņēma NATO kibercentru," paskaidroja Djukovs.
Viņš norādīja, ka Baltijas valstu vadība vēl joprojām izmanto šo pašu scenāriju.
"Tiek formēts iekšējā apdraudējuma tēls, un uz šī rēķina tiek sasniegti dažādi mērķi: iekšpolitiskie – skaidrojums, kāpēc pastāv nepilsonības institūts un tas jāsaglabā; ārpolitiskie – stāsts par Krievijas draudiem un nepieciešamība saņemt papildu palīdzību. Šī politika ir savdabīgs Baltijas izgudrojums," uzsvēra Djukovs.
Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas sagatavotais pārskats "Drošība Austrumu Baltijā" tika prezentēts starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".
