RĪGA, 6. septembris – Sputnik. Igaunijas mediji informēja par ASV speciālo uzdevumu vienības slepeno bāzi Baltijas valstī. Žurnālisti noskaidroja, ka runa ir par ASV speciālo uzdevumu vienības treniņu bāzi. Kareivji it kā parādījušies Igaunijā 2014.gadā - tūlīt pēc Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā, ziņoja mediji. Ja informācija apstiprināsies, amerikāņu speciālo uzdevumu vienības slepenā dislokācija Igaunijas teritorijā nopietni apdraudēs drošību Baltijas reģionā, Sputnik Igaunija pastāstīja militārais politologs, Krievijas Ekonomikas universitātes Politoloģijas un soxcioloģijas katedras vadītājs Andrejs Koškins.
"NATO ar ASV priekšgalā tiecas pietuvoties Krievijas robežām un pastāvīgi bīda uz priekšu infrastruktūru. Šodien alianses spēki ir pilnībā iekārtojušies Baltijas valstu un Polijas teritorijā, plāno izvietojumu Ukrainā. Speciālo uzdevumu vienības slepena uzturēšanās Igaunijā rada draudus, bet slepenība un kolosālie resursi, kas ieguldīti šajās struktūrās, rada bažas. Tas nestiprina mieru Baltijas reģionā, bet gan saasina stāvokli gan no militārā, gan ģeopolitiskā viedokļa," norādīja Koškins.
Militārais politologs atzīmēja, ka NATO turpina aizpildīt ar "Krievijas draudiem" Baltijas valstu un vecās Eiropas informācijas telpu. Tas veikts ar mērķi izspiest līdzekļus NATO bloka pastāvēšanai un piespiest Eiropas kontinenta vienkāršos iedzīvotājus bīties no iedomātajiem Krievijas draudiem.
2016.gadā NATO samitā Varšavā, aizbildinoties ar it kā augošo Krievijas agresiju, alianse informēja par militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā. Starptautisko spēku bataljoni tika izvietoti Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Šajās valstīs dislocētā starptautiskā kontingenta skaits pārsniedz 4,8 tūkstošus kareivju. Kopš 2015.gada NATO karavīru skaits Baltijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā pieaudzis no 2 tūkstošiem līdz 15 tūkstošiem, bet mācību laikā grupējums pieaug līdz 40-60 tūkstošiem karavīru, atzīmēja Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu. Būtiski pieaudzis arī militāro manevru skaits pie Krievijas robežām.
Alianses militāro spēku paplašināšanās pie Krievijas robežām turpinās, lai arī Maskava vairākkārt norādījusi, ka nelolo uzbrukuma plānus un nevēlas vairot spriedzi Baltijas reģionā, tāpat kā jebkur citur pasaulē. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO vadībai tas ir labi zināms, taču militāri spēki tiek nenogurstoši savilkti pie Krievijas robežām. Šoigu konstatēja, ka alianses darbības liek Krievijai spert atbildes soļus drošības stiprināšanai.
