RĪGA, 6. septembris — Sputnik. Igauņu žurnālisti noskaidrojuši, ka valstī uzturas slepena ASV speciālo uzdevumu vienība, kuras darbību un dislokācijas vietu valdība neizpauž, vēsta Sputnik Igaunija.
Telekanāla ETV žurnālistiskās izmeklēšanas raidījuma "Aculiecinieks" darbinieki atraduši atskaiti par to, ka 2019.gadā ASV piešķīrušas Igaunijai 15,7 miljonus dolāru kaut kāda objekta celtniecībai. Izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka runa ir par ASV speciālo uzdevumu vienības treniņu bāzi, par kuru jau sen baumoja Rietumu mediji.
Žurnālistiem izdevās šīs baumas apstiprināt, turklāt vēl apmeklēt slepeno objektu. Tā atrašanās vieta tiek turēta noslēpumā. Arī vienības sastāvs ir valsts noslēpums – žurnālistiem bāzē atļāva tikai noflmēt karogus un izkārtnes.
Noskaidrots, ka ASV armijas speciālo uzdevumu vienība parādījās Igaunijā 2014.gadā tūlīt pēc Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā. ASV un Igaunija noslēdza īpašu līgumu, kas sabiedrībai joprojām nav zināms.
"Mēs šeit pastāvīgi uzturamies kopš 2014.gada, un mūsu darbībai bieži vien vajag vairāk vietas," tā nepieciešamību paplašināt treniņu bāzi žurnālistiem pamatoja ASV armijas pulkvedis Kevins Stringers.
ASV Aizsardzības ministrijas dokumenti liecina, ka par piešķirtajiem līdzekļiem cita starpā tiks uzbūvētas kazarmas, šautuve, ieroču noliktava un tornis izpletņu žāvēšanai. Būvdarbi jau ir sākti, objekti būs gatavi 2020.gadā.
ASV joprojām sastāda prognozes par militārā konflikta risku ar Krieviju. Piemēram, NATO Aizsardzības koledžas pārskatā ziņots, ka uz Baltijas valstīm jānosūta vēl lielāks skaits amerikāņu spēku, lai "savaldītu" Krieviju, kas varot "sagraut Eiropas drošības arhitektūru".
ASV Kongresā iesniegts likumprojekts, kurā ierosināts novērtēt Baltijas valstu militārās vajadzības "Krievijas agresijas savaldīšanai" Baltijas valstīs. Ja tas tiks apstiprināts, ASV vajadzēs "vadīt darbu, lai nostiprinātu sadarbību" ar Igauiju, Latviju un Lietuvu, izvērtēt jautājumu par militārās klātbūtnes paplašināšanu Baltijas valstīs, kā arī militārās un aizsardzības infrastruktūras un loģistikas uzlabošanu.
Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja, ka NATO ļoti labi zina: Maskava nelolo tamlīdzīgus plānus, tomēr alianse izmanto ieganstu, lai dislocētu lielākus spēkus, tehniku un bataljonus pie Krievijas robežām.
