RĪGA, 2. septembris – Sputnik. KF Federācijas Padomes loceklis Aleksejs Puškovs savā Twitter mikroblogā kritizēja Latvijas ĀM vadītāju Edgaru Rinkēviču, kurš nolēma izsvītrot Baltijas valstis no PSRS vēstures.
Iepriekš Rinkēvičs savā Twitter lapā uzsācis diskusiju ar Krievijas Ārlietu ministriju. Toreiz Latvijas ministra dusmas izraisījis Krievijas ĀM tvīts par Baltijas valstu neatkarību: 90.gadu sākumā Baltijas valstis ieguva neatkarību. Notikums dāvāja cerību, ka Padomju Savienības Baltijas republikas kļūs par mūsdienīgām un demokrātiskām tiesiskām valstīm, taču tas diemžēl nav noticis.
Atbildei Latvijas ārlietu ministrs publicēja savā lapā Twitter sašutuma pilnu tvītu, kurā paziņoja, ka Latvija esot gan mūsdienīga, gan demokrātiska, gan tiesiska. "Ir meli, lieli meli un Krievijas ĀM tvīti," noslēgumā uzrakstīja Rinkēvičs un pats savu "patiesīgo" tvītu papildināja ar Baltijas valstu karogiem un smaidīgu ģīmīti.
Puškovs atbildēja Latvijas ĀM vadītājam ne mazāk smalki. Viņš atgādināja aizmāršīgajam ministram, ka viņš dzimis, ārstējies un mācījies PSRS un zināt nezina, kas patiesībā ir okupācija.
"Latvijas ĀM vadītājs Rinkēvičs piedzimis padomju dzemdību namā, gājis uz padomju bērnudārzu, ārstējies padomju slimnīcās, mācījies padomju skolā. Viņš to dēvē par dzīvi okupācijā. Viņš nezina, kas ir okupācija. Ir muļķība, ir liela muļķība un ir viņa paziņojumi," uzrakstīja Puškovs.
Baltijas valstīs regulāri izskan frāzes par "padomju okupāciju". Maskava šādai interpretācijai kategoriski nepiekrīt.
Krievijas vadība vairākkārt norādījusi, ka par Baltijas valstu okupāciju 1940.gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas ĀM paskaidroja, ka Baltijas pievienošana PSRS atbilda tālaika starptautiskajām normām.
Resors norādīja, ka termins "okupācija" nav piemērots, jo starp PSRS un Baltijas valstīm nenotika karadarbība, karaspēks tika ievests saskaņā ar līgumu un Baltijas republiku vadības spilgti izteiktu piekrišanu.
Pie tam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, atrodoties Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas laiku Lielā Tēvijas kara gados), darbojās nacionālās varas iestādes.
