RĪGA, 30. augusts — Sputnik. Situācija onkoloģijas nozarē kļūst gandrīz traģiska," pastāstīja RAKUS Ķīmijterapijas nodaļas vadītāja, onkoloģe Signe Plāte sarunā ar Jauns.lv.
Slimību kontroles un profilakses centra dati liecina, ka onkoloģiskas slimības ik gadus tiek diagnosticētas aptuveni 11,5 tūkstošiem iedzīvotāju, turklāt pēdējo 10 gadu laikā vēža pacientu skaits pieaudzis par 40%. Pēc sirds un asinsvadu slimībām vēzis ir otrs biežāk sastopamais nāves iemesls Latvijā.
2017.gadā Veselības ministrija izstrādāja plānu veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanai onkoloģijas jomā līdz 2020.gadam. Onkoloģisko slimību diagnostikas un ārstēšanas pieejamības uzlabošanai un pacientu nodrošināšanai ar kompensējamiem medikamentiem tika piešķirti 48 milj. eiro. Taču Plāte norādīja, ka speciālistu trūkuma dēļ pacienti vēl joprojām nevar savlaicīgi saņemt terapiju.
"Jau patlaban Liepājas un Daugavpils slimnīcās resursu trūkuma dēļ onkoloģijas nodaļās visi vēža slimnieki savlaicīgu terapiju saņemt nevar, pacientiem ir jārēķinās ar milzīgām rindām uz ārstēšanu. Tāpat ir rindas uz ārstu konsīlijiem, kas lemj par pareizāko terapijas taktiku vēža ārstēšanā, kaut šajā ziņā ar lēmumu pieņemšanā nedrīkst pieļaut ne mazāko kavēšanos," atklāja Plāte.
Valsts kontrole vēsta, ka Latvijā trūkst vismaz 3500 medicīnas māsu un 300 akušieru. Tikai 65% jauno ārstu paliek Latvijā pēc diploma saņemšanas, tikai 52% medicīnas māsu un 54% akušieru sāk darbu Latvijā pēc studiju beigām. Neefektīva ir arī paaudžu maiņa: 55% mediķu un palīgpersonāla ir vecāki par 50 gadiem.
"Tāpat kā medicīnā visā valstī, arī onkoloģijas nozarē arvien asāk samilzt darba spēka trūkuma un zemā atalgojuma problēma. Piemēram, ķīmijterapeits nodaļā par slodzi saņem 1170 eiro pirms nodokļu nomaksas. Vairums jauno speciālistu par šādu algu nevēlas strādāt stacionārā, kur ikdienas darbs ar vēža slimniekiem ir psiholoģiski un fiziski ļoti smags. Poliklīnikā ir piemaksas un stāvoklis ir nedaudz labāks, bet rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem arī šajās iestādēs ir milzīgas, jo trūkst medmāsu," konstatēja ārste.
Viņa atgādināja, ka joprojām ir pacienti, kuri no sūdzību sākuma līdz terapijai gaidījuši pat sešus mēnešus: ar pirmajām sūdzībām pie ārsta vērsušies martā, pie ārsta onkologa tikuši maijā, bet uz paliatīvu ķīmijterapiju klīnikā iestājās augustā.
"Viens no galvenajiem problēmu cēloņiem ir organizatoriskais haoss, jo nozarē pieteiktās reformas nerada skaidru priekšstatu par to konsekventu īstenošanu. Manuprāt, katrai reformai būtu jāspēj formulēt – kas no reformas iegūs, ko iegūs un kā tā tiks īstenota.
Samazinot ārstniecības iestāžu administratīvo slogu, kas īpaši audzis pēdējos gados, racionālāk izmantojot esošos līdzekļus un mērķtiecīgi palielinot finansējumu nozares attīstībai, kritisko situāciju onkoloģijas jomā varētu būtiski uzlabot," uzskata Plāte.
Viņa ir pārliecināta, ka jāuzlabo iespējas saņemt medikamentus – šajā jomā Latvija aizvien vairāk atpaliek no Eiropas valstu rādītājiem, jāsamazina rindas uz izmeklēšanu un pie speciālistiem, jānodrošina operatīvo metožu pielietošana un operāciju kvalitātes celšana. Taču vispirms nepieciešams formulēt reformas mērķus un iezīmēt precīzus, konkrētus ceļus to izpildei.
