RĪGA, 30. augusts — Sputnik. Nevienlīdzības tēma bija viena no galvenajām šī gada G7 samitā. Problēma aizvien vairāk satrauc vadošo pasaules valstu valdību, toties Latvijas varasvīri cenšas to ignorēt, lai arī valsts ieņem vienu no pēdējām vietām Eiropā ienākumu taisnīgas sadales aspektā, raksta avīze "Segodņa".
Viņiem vēl ir par maz
Tēmas G7 samitam piedāvā valsts, kas organizē tikšanos, tāpēc nevienu nepārsteidz, ka ar Francijas iniciatīvu pasaules vadošo valstu līderi apsprieda nevienlīdzības tēmu. Ne velti "dzeltenās vestes" pusgadu demolēja Parīzi. Rietumos briest sabiedriskais protests. Cilvēkiem šķiet, ka algas, pabalsti, pensijas un privilēģijas ir pārāk mazas un netaisnīgi sadalītas.
Tiesa, šajā jautājumā veikta arī virkne pētījumu. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) nesenais pārskats liecina, ka "bagātās valstis sociālajam atbalstam vidēji tērē 8 tūkstošus dolāru uz cilvēku gadā, taču iedzīvotāji ir neapmierināti", un sociālās valsts modelis Rietumos pārdzīvo krīzi.
ESAO atzīmēja, ka sociālais atbalsts ir nepieciešams, lai labotu kapitālisma darbības. Pateicoties tam, peļņa un labumi tiek pārdalīti, lai visi gūtu ekonomiskās izaugsmes dotās priekšrocības, lai nevienlīdzība samazinātos, nevis saasinātos.
Ko vēlas cilvēki
Pētījums liecina, ka cilvēki ESAO valstīs visvairāk baidās no slimības un invaliditātes (54%), naudas trūkuma (47%), darba zuduma (36%), noziedzības un vardarbības (34%), sliktiem dzīves apstākļiem (28%). Savukārt no valsts viņi gaida pensijas pieaugumu (54%), veselības aprūpi (48%), pabalstus (37%), pieejamus mājokļus (34%), izglītību bērniem (28%).
Visas šīs problēmas ir akūtas arī Latvijas iedzīvotājiem. Pensijas valstī ir mazas, veselības aprūpes kvalitāte varētu būt daudz labāka, pabalsti ir niecīgi, mājokļi – ļoti dārgi, tādē, cilvēki dzīvo daudz pieticīgāk nekā rietumvalstīs.
Relatīvi laba ir tikai izglītība, taču arī tās kvalitāte pēdējos gados raisa kritiku.
Dažam – viss, citam - nekā
Eurostat nesenais pētījums (publicēts jūlijā) rāda, ka Latvija ieņem vienu no pirmajām vietām Eiropā ienākumu nevienlīdzīgas sadales ziņā. Latvijā 20% valsts bagātāko iedzīvotāju ienākumu līmenis ir 6,3 reizes augstāks nekā 20% nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumi. Tie ir dati par 2017.gadu.
Šī proporcija (tas ir, nevienlīdzība) ir augstāka tikai Serbijā (9,4), Turcijā (8,7), Bulgārijā (8,2), Lietuvā (7,3), Spānijā (6,6), Rumānijā (6,5) un Ziemeļmaķedonijā (6,4). Materiālā nevienlīdzība Igaunijā sastāda 5,4.
Taisnīgākā sabiedrība izveidojusies Slovēnijā un Čehijā (pa 3,4), Somijā un Slovākijā (pa 3,5), Beļģija (3,8), Norvēģijā (3,9), Nīderlandē (4).
Trauksmes zvans
ESAO pētījums liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju organizācijas dalībvalstīs nav apmierināta ar veselības aprūpes un sociālo mājokļu pieejamību. Tāpat cilvēki netic, ka valsts varēs viņus pienācīgi atbalstīt sarežģītā periodā: darba zaudējuma vai slimības gadījumā un vecumā. Šī pārliecība valda ne tikai iedzīvotāju nabadzīgāko slāņu vidū.
"Gan jaunie, gan izglītotie, gan nodrošinātie – visi skarbi runā par sociālo nevienlīdzību un netaisnību, - teikts pārskatā. – Tas ir trauksmes zvans politiķiem un ierēdņiem. Valdībām ir aktīvāk jāatjauno uzticēšanās sociālās nodrošināšanas sistēmai."
Plaisa pieaug
Izvērtēsim citus datus. ANO aprēķini liecina, ka 10% visbagātāko iedzīvotāju ienākumi Latvijā ir 11,6 reizes lielāki nekā 10% nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumi. Ar šo rādītāju valsts ierindojas 57.vietā. Lietuva ieņem 48.vietu (10,4), Igaunija – 51. vietu (10,8).
Savukārt cits ESAO pētījums, kurā izmantots koeficients Gini (sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mērījumi, kurā 0 apzīmē vienādus ienākumus visiem, un 1 – visi ienākumi pieder vienam cilvēkam). 80.gadu vidū šis koeficients ESAO valstīs sastādīja 0,29. Taču 2000.gtadu vidū tas pieauga līdz 0,316.
Pasaules bankas dari liecina, ka ienākumu nevienlīdzības koeficients Gini Latvijā sastāda 0,351, un valsts ieņem 60.vietu pasaulē – starp Indiju un Burkinafaso. Tiesa, vēl lielāka nevienlīdzība vērojama, piemēram, Portugālē (0,356), Spānijā (0,36) un ASV (0,415).
Taisnīgākās valstis pasaulē – Ukraina (0,255), Islande (0,256), Slovēnija (0,257). Reitinga antilīderi – Botsvāna (0,605), Haiti (0,608), DĀR (0,63).
Piemaksa visnabadzīgākajiem
Nevar teikt, ka Latvijas valdība nesaprastu, ka nevienlīdzības pieaugums varētu novest pie nopietnām problēmām. Laiku pa laikam, pārsvarā – priekšvēlēšanu periodā politiķi apspriež šo jautājumu, taču no vietas vezums nekustas. Gadās arī brīnumi: nesen tika paziņots, ka 2020.gadā valdība plāno palielināt pabalstus trūcīgajiem un slimniekiem. Tiesa, pabalsts galvenokārt gaidāmi tiem, kuri saņem vismazāk.
Ārvalstu struktūras jau sen uzmācīgi kritizē Latviju par "klibo" sociālo politiku un norāda, ka minimālo pabalstu un pensiju apmērs Latvijā ir parāk zems. Tagad labklājības ministre Ramona Petraviča paziņojusi, ka vēlas nākamgad būtiski palielināt summas, kas tiek izmaksātas no Labklājības ministrijas ziņā esošā speciālā budžeta. Runa ir par 200 miljoniem eiro, kas nodrošinās pensiju, slimības pabalstu utt palielināšanu. Par savu prioritāti ministrija uzskata minimālo ienākumu sistēmas pilnveidošanu. Plānā ir astoņi pasākumi, un trīs no tiem ieplānoti 2020.gada pirmajā pusgadā.
Elite labosies?
Manāmākais no tiem – minimālās pensijas pieaugums. Tās aprēķina bāze tiks palielināta līdz 99 eiro. Tāpat līdz 99 eiro tiks paaugstināts sociālā nodrošinājuma pabalsts pensijas vecumu sasniegušiem cilvēkiem.
Patalaban minimālā pensija sastāda 64,03 eiro. Šī summa nav mainījusies 10 gadus. Piemēram, Igaunijā minimālā pensija sastāda 175,94 eiro.
Tāpat nākamgad tiks palielināti pabalsti III grupas invalīdiem līdz 99 eiro, bet I un II grupas invalīdiem tiks paaugstināta aprēķina bāze līdz 99 eiro.
