RĪGA, 20. jūlijs – Sputnik. Amerikāņu kompānija The Boston Consulting Group (BCG) publicējusi pastāvīgās ekonomiskās attīstības reitingu – SEDA 2018. reitings publicēts BCG mājaslapā.
Reitingā ir 152 pasaules valstis. Norvēģija, Šveice un Islande ieņēmušas saraksta pirmās trīs vietas. Par pēdējām kļuva Jemena, Čada un Centrālāfrikas Republika.
Latvija ieņēma 36. vietu – pēdējo trīs Baltijas valstu vidū. Lietuva ierindojusies 34. vietā, savukārt Igaunija – 25. vietā.
Are countries converting wealth to well-being for their citizens in line with what would be expected given their income levels? Explore our interactive to find out which countries are the best:
— BostonConsultingGrp (@BCG) 18 июля 2018 г.
Latvijas ekonomiskā izaugsme un labklājība tiek vērtēta ar 66,1 ballēm no 100.
Vērts atzīmēt, ka atsevišķās pozīcijās valstij ir diezgan apmierinoši rādītāji. Tostarp, vienlīdzība Latvijā savākusi 80,1 balli, iedzīvotāju veselība – 29,2 balles, pilsoņu sabiedrības institūts – 73,8 balles, un pat apkārtējai videi mazliet pietrūka līdz 70 ballēm, iegūstot 69,4 balles.
Taču ārkārtēji zemi izrādījušies "iedzīvotāju ienākumi", tie tika novērtēti 34 ballēs. 61,9 balles ieguva iedzīvotāju nodarbinātība, 67,5 balles – izglītība, 68,6 balles Latvijas infrastruktūra un 62,9 balles ieguvusi valsts ekonomiskā stabilitāte.
Nabaga latvieši
Iepriekš ziņots, ka, saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, nabadzības riskam Latvijā ir pakļauti 425 tūkstoši cilvēku, tātad piektā daļa iedzīvotāju.
2016. gadā līdz ar iedzīvotāju ienākumu līmeņa celšanos palielinājās arī slieksnis, aiz kura iestājas nabadzības risks — līdz 330 eiro mēnesī. 2016. gadā Latvijā AIC izteikts pirktspējas paritātē (preču daudzums, ko var iegādāties par fiksētu summu), bija 65% no ES līmeņa. Pēc šā rādītāja Latvija apsteidz Bulgāriju (53%), Horvātiju (59%), Rumāniju (63%) un Ungāriju (63%).
Faktiskais individuālais patēriņš ir mazliet lielāks nekā pagājušajā gadā bija Igaunijā (71%). Arī Slovēnijā un Polijā šis rādītājs bija 75%, tālāk sekoja Slovākija un Grieķija (77%), Čehija (78%), Malta (81%), Portugāle (82%) un Lietuva (86%). Taču, iespējams, ka šajā gadījumā Eiropas statistikas meistari izsnieguši Lietuvai sava veida avansu. Vislielākais AIC bija fiksēts Luksemburgā (132%), Vācijā (122%), Austrijā (118%), Lielbritānijā (115%), kā arī Dānijā un Somijā (114%).
IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju Latvijā 2016. gadā bija 67%. Luksemburgā tās līdzinājās 267%. Eurostat izskaidro Luksemburgas fenomenu ar to, ka valstī ir liels strādājošo ārvalstu pilsoņu īpatsvars, kuri vienlaikus nav valsts iedzīvotāji. Otro vietu saskaņā ar šo rādītāju ieņem Īrija (177%).
Datus par IKP līmeni un pirktspēju izmanto, lai noteiktu, kura valsts var pretendēt uz palīdzību no Izlīdzināšanas fonda. Lai dabūtu palīdzību, tas nedrīkst pārsniegt 75% no vidējā ES līmeņa.
