RĪGA, 23. augusts — Sputnik. Četru līdz piecu nedēļu laikā valdība izskatīs iepriekš pieņemtos lēmumus, kas ierobežo fiskālo telpu, pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) intervijā LNT.
Premjers atkārtoja: gandrīz visi nākamā gada budžetā pieejamie līdzekļi ir rezervēti saskaņā ar iepriekš pieņemtiem lēmumiem.
"Tagad izskatīsim, kas ir lemts un izmantots lietderīgi, ko varētu pārveidot, lai līdzekļus koncentrētu tur, kur, mūsuprāt, tas ir vairāk nepieciešams," sacīja Kariņš.
Politiķis prognozēja, ka diskusijās parādīsies dažādi viedokļi, daļa kolēģu nāks klajā ar ultimatīviem uzstādījumiem. Piemēram, pēc viņa domām, Jaunās konservatīvās partijas ierosinājums palielināt neapliekamo minimumu ir pareizs, tomēr pastāv jautājums, cik ātri to var izdarīt, jo tādējādi samazināsies budžeta ieņēmumi.
Arī Saeimas Darba un sociālo lietu komisija nākusi klajā ar ultimātu attiecībā uz papildu finansējumu. Pēc Kariņa teiktā, tā pat solījusi balsot pret valsts budžetu, ja prasītais netiks pildīts.
Premjers pievērsa uzmanību tam, ka visas prasības ir jālīdzsvaro, un pauda pārliecību, ka tas tiks izdarīts.
Kariņš atzīmēja, ka, saskaņā ar prognozēm, valsts ekonomika nākamgad turpinās augt, tātad "pēc idejas" arī budžets turpinās augt un būs lielākas iespējas risināt dažādas problēmas.
"Fiskālā telpa jeb iespējami pārdalāmā nauda – tādas patlaban nav. Šī nauda ir rezervēta agrāk pieņemtiem lēmumiem, tomēr patlaban tiek vērtēts, vai šajos lēmumos ir iespējams ko mainīt," sacīja premjers.
Kariņš piebilda, ka caurumu budžetā radīs arī Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme", kuras iekļaušana valdības sektorā negatīvi iespaidos vispārējo valdības budžeta bilanci – 2020. gadā 71,9 miljonu eiro apmērā. Jāpiebilst,ka Eurostat eksperti nonākuši pie slēdziena, ka "Rīgas satiksme" visu šo laiku kļūdaini tika uzskatīta par privātu uzņēmumu, lai arī tam būtu jāpieder pie valsts sektora. Tātad tagad uzņēmuma zaudējumus segs ne tikai rīdzinieki, bet arī citi valsts iedzīvotāji.
2020.gada budžets
Finanšu ministrija informēja, ka Latvijas budžeta pamata izdevumi 2021.gadā sastādīs 7,33 miljardus eiro. Salīdzinājumā ar 2019.gadu tie pieaugs par 39,4 miljoniem eiro, 2021.gadā plānots to pieaugums par 35,7 miljoniem eiro, bet 2022. gadā – vēl par 194,2 miljoniem eiro un sasniegt 7,48 miljardus eiro.
Speciālā budžeta izdevumi 2020.gadā - 2,98 miljardi eiro, 2021.gadā - 3,17 miljardi, 2022.gadā - 3,34 miljardi eiro.
Tātad patlaban plānots apkopot budžetu 2020.gadam ar deficītu 25 miljonu eiro apmērā.
Tāpat FM paziņoja, ka pēc ministriju un resoru izdevumu pārvērtēšanas nākamgad tiks papildus atrasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljoni tiks atvēlēti vispārējās fiskālās situācijas uzlabošanai, 45,6 miljoni eiro – ministriju iezīmētajām prioritātēm.
