RĪGA, 22. augusts - Sputnik. Latvijas Meža departamenta dati, kuru pamatā ir Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtā informācija, liecina: 2019. gadā ienākumi no eksporta mežu nozarē pieauguši par 57,29 miljoniem eiro salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš, vēsta Bb.lv.
Ņemot vērā teicamos rādītājus 2019. gada pirmajos mēnešos, patlaban koksnes eksporta nestie ienākumi jau par 4,4% pārsnieguši pērnā gada ienākumus.
Vēl vairāk, Latvija uzstādījusi rekordu koksnes eksporta jomā – eksports pārsniedzis importu par 866,86 milj. eiro. Tas ir augstākais rādītājs valsts vēsturē. Šī situācija koksnes eksporta jomā nodrošinājusi Latvijai pozitīvu bilanci ārējā tirdzniecībā.
Tiesa, pārdodot koksni, Latvija joprojām pērk koksnes produkciju – kartonu, papīru un tamlīdzīgas preces. Koksnes produkcijas imports pieaudzis par 5,4% - līdz 481,35 milj.eiro. No importa kopējā apjoma šie iepirkumi sastāda 29,3%.
Iepriekš vēstīts, ka 2019. gadā mežu izcirtumu apjomi Latvijā pieauguši par 1,15 milj. kubikmetru salīdzinājumā ar 2017. gadu – to veicinājušas koksnes cenas. Meža izcirtumu kopējais apjoms pērn sasniedzis 12,59 milj. kubikmetru. Tas ir augstākais rādītājs piecu gadu laikā.
Lielas privātās mežsaimniecības īpašnieks Modris Fokerots paskaidroja, ka tas, iespējams, ir maksimālais rādītājs, ko varējusi sasniegt Latvija, ņemot vērā valstī pieejamos koksnes sagatavošanas resursus.
Zaļā nafta
Pie tam SIA "BF-ESSE" valdes priekšsēdētājs, medicīnas doktors Juris Rubens iepriekš atzīmēja, ka īpaši vērtīgi Latvijas mežos ir skujkoki – egles un priedes, to skujas var kļūt par vienu no bioekonomikas stūrakmeņiem un nest Latvijai miljardiem eiro un simtiem darba vietu.
Egļu un priežu skujas var izmantot bioloģiskajā farmaceitikā, uztura bagātinātāju, kosmētikas, augu aizsardzības līdzekļu un sadzīves ķīmijas produktu ražošanā. Skujas ir teicams "zaļās" ķīmijas resurss, kas paver iespējas ražot tādus rūpniecības produktus kā ekstraktus un pastas augu aizsardzībai, ražot uztura bagātinātājus cilvēkiem un dzīvniekiem. Tās ir arī kosmētikas un farmaceitisko līdzekļu izejvielas.
Aptuvenas aplēses liecina, ka ik gadus mežā paliek aptuveni 360-400 tūkstoši tonnu skuju, kuru pārstāde var nest ne tikai miljardiem eiro, bet arī radīt jaunas darba vietas, ir pārliecināts Rubens.
Patlaban "zaļā Latvijas nafta" netiek izmantota saimnieciski, pārsvarā tā paliek izcirtumos.
Pašlaik Latvijā ir vairāki uzņēmumi, piemēram, SIA "BF-ESSE", AS "Biolat" un vairāki citi, kas pārstrādā skuju ekstraktu un pastu un ražo dažādus produktus, pārsvarā – uztura bagātinātājus.
