Irānas Islāma revolūcijas sargu korpusa jūrnieki demonstrēja video ierakstu, kurā redzams, kā kuteri dzenā pa Ormuza šaurumu britu eskadras kuģi. Ūdeņi starp Omānas un Persijas līčiem atzīti par paaugstināta riska zonu. Situācija ir pastāvīgi saasinājusies – Vašingtona aicināja visus apvienot flotes pret Teherānu. Svarīgais jūras tirdzniecības ceļš atkal var kļūt par karadarbības arēnu. Situācija tālajās jūrās skar arī Krieviju, stāsta Galija Ibragimova portālā RIA Novosti.
No vārdiem līdz karam
Ormuza šaurums ir viens no vissvarīgākajiem, iespējams, pat vissvarīgākais tirdzniecības maršruts pasaulē. Ik dienas tam cauri ved gandrīz 40% pasaulē patērējamās naftas, un jebkāds tankkuģu satiksmes ierobežojums spēj izprovocēt globālu enerģētisko krīzi.
Ormuza šauruma ziemeļu piekraste ir Irānas teritorija, un tas ļoti nepatīk rietumvalstīm. Lai arī ajatollu režīms tikai draudēja slēgt šaurumu, pēc tādiem paziņojumiem naftas cenas cēlās ne vienu reizi vien.
Par ASV plāniem veidot koalīciju Ormuza šauruma patrulēšanai pastāstīja valsts sekretārs Maiks Pompeo. Viņš paziņoja, ka jaunā struktūra aizsargās brīvo kuģniecību atklātā jūrā un sodīs tos, kuri tai liek šķēršļus. Valsts sekretārs nepaskaidroja, pret ko vērsta koalīcija, taču tas jau ir skaidrs: pret Irānu.
Vēsture atkārtojas
1988.gada aprīlī ASV un Irānas konfrontācija Ormuza šaurumā nostādīja pasauli bezdibeņa malā. Persijas līcī ritēja Irānas un Irākas karš. Irākas valdība gribēja atņemt Irānai ar naftas iegulām bagāto Huzestānas provinci. Sadamam Huseinam palīdzēja Vašingtona.
Par konflikta bīstamāko fāzi kļuva tā saucamā tankkuģu konfrontācija: Irākas karavīri sāka uzbrukumus tankkuģiem Irānas ostās. Tika apšaudīti arī trešo valstu kuģi, bija apdraudēta kuģniecība Persijas līcī. Mīnas sprādzienā cieta amerikāņu fregate "Samuel B. Roberts", lai arī atradās neitrālajos ūdeņos. Mīnu sērijas numurs atbilda tiem, ko amerikāņi bija atraduši Irānas kuģa "Iran Air" tilpnēs.
Pentagons atriebās ar operāciju "Dievlūdzējs" – notika uzbrukumi divām Irānas naftas platformām. Teherāna atbildēja. Lietā tika liktas zenītraķetes. Ar grūtībām izdevās līdz vakaram noslēgt karadarbību. Irāna cieta nopietnus zaudējumus. Tā bija lielākā jūras kauja kopš Otrā pasaules kara laikiem. Ņemot vērā situāciju Ormuza šaurumā, naftas tirgu reakcija bija drudžaina.
Neilgu laiku vēlāk notika traģēdija gaisā. Amerikāņu raķešu kreiseris kļūdaini notrieca Irānas pasažieru lidmašīnu. Gāja bojā visi 290 pasažieri.
Kopš tā laika spriedze šaurumā nav mazinājusies. Atbildot uz rietumvalstu sankcijām, 2000.gadu beigās Teherāna ne vienu reizi vien draudējusi slēgt Ormuza šaurumu, taču skaidrs, ka rezultātā cietīs arī Irānas naftas eksports, tāpēc pagaidām draudi ir un paliek draudi.
Bīstama patruļa
Kārtējā eskalācija notika pēc Donalda Trampa lēmuma izstāties no kodoldarījuma ar Irānu un ieviest jaunas sankcijas.
Jūnijā Omānas līcī pie Irānas krastiem notika uzbrukums Norvēģijai un Japānai piederošajiem tankkuģiem. Kamēr Oslo un Tokija pūlējās izprast, kas noticis, Vašingtona apsūdzēja par notikušo Irānu.
Mēnesi vēlāk angļi paziņoja par Teherānas mēģinājumu sagrābt tankkuģi. Sak, tā esot bijusi atriebība. Lieta tāda, ka jūlija sākumā britu varasiestādes Gibraltārā aizturēja tankkuģi ar Panamas karogu. Tas pārvedis Irānas naftu uz Sīriju, lai arī sankcijas to aizliedz. Teherāna apsolīja, ka par šo soli sekos sods. Britu tankkuģis galu galā tika atlaists, un spriedze samazinājās, taču mediji draudzīgi ierunājās, ka ASV izstrādā operāciju "Sargs" ar mērķi stāties pretī Irānai.
Lielbritānija nolēma sākt Ormuza šauruma patrulēšanu pēc incidenta ar tankkuģi. Francija, Itālija un Dānija atbalstīja ieceri, taču iebilda pret ASV dalību, jo to būtu iespējams uzskatīt par ES atbalstu ASV kodoldarījuma jautājumā. Tomēr Londona pauda atbalstu ASV plānam veidot starptautisko koalīciju ap Ormuza šaurumu.
Līdz ar ASV un Lielbritāniju koalīcijā varētu iesaistīties vecie Irānas pretinieki Tuvajos Austrumos. To vidū ir Saūda Arābija, AAE un Izraēla – ASV galvenie sabiedrotie Persijas līcī. Eksperti pieļāva, ka neatteiksies arī Katara – Doha vēl joprojām ir diplomātiskajā izolācijā, ko pirms diviem gadiem organizēja Rijāda un Abū Dabī, jo uzskatīja, ka Katara nodrošina finansējumu teroristiem. Dalība jaunā starptautiskā struktūrā Vašingtonas paspārē ir laba iespēja Katarai atgriezties starptautiskajā politiskajā arēnā.
Krievijas centieni saglabāt mieru
Irāna, Ķīna un Krievija neatbalstīja ASV iniciatīvu un paziņoja, ka tamlīdzīgi vienpusēji lēmumi var pasliktināt situāciju reģionā. Drīz vien kļuva zināms, ka Maskava un Teherāna plāno organizēt kopīgas jūras kara mācības Indijas okeānā, ieskaitot Ormuza šaurumu. Puses parakstīja līgumu par militārās sadarbības paplašināšanu.
Pasauli ieinteresēja arī Krievijas piedāvātā Kolektīvās drošības koncepcija Persijas līča zonā. Tās galvenā tēze: reģionā, kur koncentrētas lielas enerģijas nesēju rezerves jebkādi militāri un politiski satricinājumi draud ar nopietnām sekām visai pasaulei.
Maskava runā par drošības un sadarbības organizāciju ANO DP aizbildniecībā, kas nebūtu atkarīga no Rietumu konjunktūras. Visas valstis, kas ieinteresētas Persojas līča stabilā attīstībā, ieskaitot Krieviju, Ķīnu, ASV, Indiju, ES, ANO un Arābu valstu līgu varēju pievienoties jaunajai struktūrai.
Krievija aicina Persijas līča valstis pakāpeniski atteikties no ārējo spēku militārās klātbūtnes. Jautājumā par ekonomisko un enerģētisko drošību Maskava uzstājīgi iesaka kopīgas darbības. Krievijas koalīciju vispirms atbalstīja Ķīna un Irāna, atzīmējot, ka Maskavas viedoklis par reģionu ir plašāks un ņem vērā ne tikai brīvu kuģniecību Ormuza šaurumā, bet arī citas svarīgas problēmas.
Krievijas Zinātņu akadēmijas Orientālistikas institūta zinātniskais vadītājs Vitālijs Naumkins sarunā ar portālu RIA Novosti pauda viedokli, ka Krievijas koncepcija varētu kļūt par nopietnu pretsvaru citu valstu mēģinājumiem ar spēku risināt strīdīgus jautājumus Persijas līcī.
"Tas ir viens no nedaudzajiem variantiem, kas ļauj mazināt spriedzi reģionā. Taču koncepcija būs efektīva, ja iesaistītās valstis atbalstīs dokumentu un vienosies par niansēm. Krievijas piedāvājumi var likt pamatus kolektīvās drošības sistēmas izveidei reģionā," secināja eksperts.
