RĪGA, 20. augusts — Sputnik. "Visu kontrolējam", "bankas ietekme tautsaimniecībā ir nenozīmīga", "finansiālā situācija valstī ir stabila" – tā premjerministrs, bet pēc tam – arī Finanšu ministrija komentēja informāciju par PNB bankas darbības apturēšanu, vēsta avīze "Segodņa".
Tikpat dzīvespriecīga bija arī valsts vadītāju un finanšu sistēmas reakcija pēc ABLV Bank slēgšanas.
Protams, abas bankas nav līdzvērtīgas. ABLV finansiālie rādītāji neliecināja par problēmām, to nogalināja ārējais spiediens, bet PNB jau sen "kliboja uz abām kājām". Likviditātes problēmas bankā, kas agrāk strādāja ar "Norvik" zīmolu, tika konstatētas jau pirms četriem gadiem, pirms diviem gadiem un pērn...
Pēdējos gados banka vairākkārt sodīta par pastāvīgu kavēšanos ar atskaitēm, audita slēdzieniem. Klīda baumas, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) jau 2017.gadā loloja plānus slēgt banku un anulēt tās licenci. Taču toreiz sākās virkne vēlēšanu, un kontroles iestādes pēc konsultācijām ar valdību nolēma vēl pakavēties ar slēgšanu un dod bankai pēdējo iespēju.
Svarīgs aspekts: pēdējo triju četru gadu laikā banka aktīvi "vervēja" klientus no pensionāru vidus, un valdība vienkārši nobijās no izredzēm pirms vēlēšanām "piebeigt" banku ar tādu skaitu senioru klientu vidū.
Melnā zīme
Tagad visas vēlēšanas ir garām (gan pašvaldību, gan Saeimas, gan Eiropas Parlamenta), un FKTK vairs nebija iemeslu vilkt garumā ar stingriem soļiem pret problemātisko banku. Pie tam, liecina neoficiāla informācija, aptuveni pirms nedēļas Rīgā ieradās Eiropas centrālās bankas pārstāvji, lai apspriestu situāciju ar PNB – tieši ECB pēc Latvijas regulatora lūguma aprīlī pārņēma banku savā ziņā. Tā jau bija "melnā zīme", pēdējais brīdinājums bankai.
Zīmīgs fakts: drīz vien kļuva zināms, ka nomainījušies bankas akcionāri. It kā banku tagad kontrolē rietumu magnāti – vārdā nenosaukti Francijas valstspiederīgie un Libānas izcelsmes ASV pilsonis, miljardieris Rodžers Tamrazs. Pie tam bankas bijušais galvenais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs apgalvoja, ka visas savas akcijas pārdevis un banku vairs nekontrolē. Taču banku nevar pārdot kā gaļas bodi. Jaunos akcionārus pārbauda FKTK, pēc tam viņi saņem licenci, kas dāvā tiesības strādāt banku nozarē. Kā noprotams, FKTK nav devusi atļauju jaunajiem akcionāriem pārvaldīt banku, vai pat akcionāri nav paspējuši vērsties pēc licences. FKTK vietnē starp PNB galvenajiem akcionāriem vēl joprojām minēts G.Guseļņikovs.
Viss ir izlemts
Nav saprotams, vai Guseļņikovs patiešām pārdevis savas akcijas minētajiem ASV un Francijas pilsoņiem, vai darījums vēl nav juridiski noslēgts, vai banka tika atdota par parādu un krietnu kredītportfeļa daļu.
Taču tagad tas vairs neuztrauc gandrīz nevienu – PNB liktenis ir gandrīz izlemts, jo regulators apņēmies jau šonedēļ vērsties tiesā ar lūgumu atzīt banku par maksātnespējīgu.
Galvenais jautājums: kas notiks ar valsts banku nozari tālāk? Skaidrs, ka lielākajai daļai atlikušo banku būs jāizdara kaut kāds brīnums – jāizdomā alternatīva nerezidentu biznesam. Banku skaits Latvijā krietni pārsniedz atlikušo iedzīvotāju maksātspēju.
Tomēr valdība ir noskaņota aukstasinīgi – viņi joprojām priecājas par "finanšu sektora attīsrīšanu" un to, ka no valsts jau "aizpeldējuši" vairāk nekā 10 miljardi eiro.
