RĪGA, 19. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. PNB Bankas jaunie akcionāri un valde publicēja paziņojumu, saskaņā ar kuru investori ir gatavi papildināt bankas kapitālu par 146 miljoniem eiro. Savukārt Eiropas un Latvijas uzraugošajām iestādēm sakarā ar lēmumu apturēt kredītiestādes darbību piedraudēja ar tiesāšanos.
Investīcijas vai tiesas?
Saskaņā ar PNB Bankas mājaslapā publicēto paziņojumu, "ka banka šobrīd ir maksātspējīga un tās likviditāte ir pietiekama". Jaunie bankas akcionāri prezentējuši papildu kapitāla iemaksas plānu 146 miljonu eiro apmērā.
Tāpat tiek norādīts, ka PNB Banka dažu stundu laikā pēc 15. augustā pieņemtā Eiropas Centrālās Bankas un Eiropas Vienotās banku sanācijas padomes (SRB) lēmuma sazinājās ar šīm organizācijām un palūdza sniegt pilnu lēmuma tekstu, lai noskaidrotu pamatojumu. "ECB nav sniegusi nekādu atbildi pēc būtības. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde tikai norādīja, ka viņiem jāizvērtē, kādas lēmuma daļas vispār var tikt atklātas bankai," teikts PNB paziņojumā.
Tāpat tur norādīja, ka banka nevar tikt likvidēta atbilstoši nacionālajai likumdošanai, kā to noteica SRB. Padomei nepiemīt pilnvaras pieņemt šāda veida lēmumu.
Piedevām sūdzības "kompetentām iestādēm"?
Bankas jaunie akcionāri un valde paziņoja, ka "izmantos visus tās rīcībā esošos resursus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai apstrīdētu jebkurus centienus uzsākt Bankas maksātnespējas procesu Latvijas tiesā, un šajā sakarā lūgs Latvijas tiesu saņemt Eiropas Savienības Tiesas vadlīnijas saistībā ar atbilstību piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem".
Tāpat viņi "patur visas savas tiesības un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas paredzēti gan Latvijas, gan Eiropas līmenī, un izriet arī no investīciju aizsardzības līgumiem. Tajā skaitā arī no investīciju aizsardzības līguma starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Šajā sakarā jaunie AS "PNB Banka" akcionāri jau ir sazinājušies ar ASV vēstniecību Rīgā. Jaunie akcionāri un Bankas valde atgādina arī par Latvijas un Eiropas institūciju atbildību nodrošināt ticamu un uzticamu banku sektora noregulējumu Latvijā. Ārējie novērotāji (kā piemēram, ASV valdība), tāpat arī pašas atbildīgās Latvijas institūcijas ir atzinušas nopietnas problēmas šajā sakarā. Atbildīgajām iestādēm un tiesām būtu jāļauj uzņemties atbildību par minēto un atjaunot uzticību sistēmai".
Vēstulē paustas bažas sakarā ar to, ka " pret banku šobrīd izturas atšķirīgi nekā pret jebkuru citu banku Latvijā vai Eiropā".
Mierā neliksies
Kad pirms mēneša Grigorijs Guseļņikovs, kurš daudzus gadu "karoja" ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, paziņoja par PNB pārdošanu, atsevišķi tika norādīts, ka banka grasās atsaukt visas prasības pret Latvijas valsti, kuras tika iesniegtas Eiropas tiesu instancēs. Turklāt līdz pēdējam brīdim banka atradās tiešā ECB uzraudzībā, "lai izslēgtu iespējamos interešu konfliktus".
Savukārt neilgi pirms tam Saeima maina likumu un pie reizes Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadību (komisijas vadītāju Putniņu, atgādināsim, apsūdzēja pārāk lielā paklausībā Latvijas Bankas priekšniekam). FKTK parādās jauns, kaut arī pagaidu vadītājs. Lēmumu par PNB Bankas darbības apturēšanu pieņēma brīdī, kad komisijai kuru katru dienu bija (?) vai vismaz varēja apstiprināt akcionāru maiņu bankā. Guseļņikovs "karājas" akcionāra statusā, kaut gan kategoriski noliedz, ka kaut kādā veidā būtu saistīts ar banku.
Bankas jaunais paziņojums viennozīmīgi liecina par to, ka pēc solītās tiesāšanās izbeigšanas neož nemaz. Tieši pretēji, tiek gatavotas jaunas prasības dažādās instancēs. Un tas nozīmē, ka solītais – ja to kāds arī ir solījis – mierizlīgums nenotika.
Un neviens taču, par akcionāri, gandrīz nešaubās par to, ka banka tiks atzīta par maksātnespējīgu un nosūtīta tālā, uz likvidāciju. Un te rodas jautājums, kurš ir aktuāls kopš Latvijas Krājbankas – Trasta Komercbankas – ABLV laikiem: kurš tad kļūs par likvidatoru?
