RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Arodbiedrības, kas pārstāv atlaišanas draudu priekšā nonākušos atradņu darbiniekus un enerģētiķus, plāno organizēt piketu Tallinā, 28.augustā. Ogļskābās gāzes izmešu kvotu cenu pieaugums, kā arī lētā elektroenerģija no Krievijas (elektroenerģijas ražotājiem Krievijā nav jāapmaksā ogļskābās gāzes izmešu kvotas), kas nonāk Baltijas valstu tirgū, padarījuši konkurētnespējīgas ar slānekļa gāzi strādājošās elektrostacijas Igaunijā. Nozarē sākusies kadru samazināšana, daļa darbinieku palaisti piespiedu atvaļinājumos.
Saule un vējš nav universāls līdzeklis, un slānekļa enerģētikas likvidācijas rezultātā Igaunija var palikt bez elektrības, intervijā Sputnik Igaunija uzsvēra Andrejs Zaicevs.
"Daudzi cilvēki vispār nesaprot, kā tiek ražota elektroenerģija, kā tā nokļūst līdz kontaktligzdai. Cilvēkiem šķiet, ka elektrībai kontaktligzdā jābūt vienmēr. Kā to ražo un no kurienes tā nāk – tādos jautājumos cilvēki neiedziļinās. Iespējams, pēc gadu desmitiem elektroenerģijas ražošana būs supertīra, bez jebkādiem izmešiem. Taču tas nenotiks drīz. Paralēli jāattīstās visiem šiem avotiem (saules, vēja un citu "zaļo" veidu enerģijai – red.). Taču vējš šodien ir, rīt tā nav, saule šodien ir, rīt – nav, bet elektroenerģija ir vajadzīga vienmēr. It īpaši ņemot vērā dzelzceļa elektrifikācijas plānus Igaunijā, pāreju pie elektromobiļiem – tam visam ir vajadzīga stabila elektroenerģijas padeve," paziņoja Zaicevs.
Viņš atzīmēja, ka valdībai ir jāsaglabā republikas tradicionālā nozare – tā ir teju vai vienīgā ražotne, kas palikusi valstī.
"Nepilnu 30 gadu laikā Igaunijā likvidēta visa rūpniecība, kas šeit bija. Enerģētika ir pēdējais piliens, gandrīz nekā cita vairs nav. Valsts no šāda tāda ražotāja pilnībā pārvērtusies par patērētāju visās nozarēs. Mēs vienkārši pērkam to, kas ražots ES, apmaksājam tās darba vietas un tā tālāk," secināja Zaicevs.
