RĪGA, 06. jūlijs — Sputnik. Pirmo reizi Igaunijas vēsturē elektroenerģijas ražošana no slānekļa ir pilnībā apturēta, un elektroenerģija tika ražota tikai no atjaunojamajiem un alternatīvajiem enerģijas avotiem, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz portālu ERR.
Atzīmēts, ka dīkstāve Igaunijas elektrostacijā notika jūnija pēdējā dienā un ilga astoņas stundas.
Narvas Enerģētiķu arodbiedrības vadītājs Andrejs Zaicevs komentārā Sputnik Igaunija nosauca notikušo par bēdīgu faktu un atzīmēja, ka nesaskata tajā neko pārsteidzošu. Cenas neļāva ražot elektroenerģiju – "tas ir bizness, un neviens nestrādās ar zaudējumiem".
"Es nevaru nevienam garantēt, ka tādas dīkstāves nenotiks nākotnē. Gluži pretēji, situācija tirgū liecina, ka slānekļa jaudas nav pieprasītas," atklāja Zaicevs. Ņemot vērā ogļskābās gāzes izmešu kvotu cenu pieaugumu, ražotās elektroenerģijas pašizmaksa pārsniedz tās vidējo tirgus cenu.
Punktus uz "i" varētu salikt valdības vadītājs
Tiesa, slēdziens par slānekļa enerģētikas slēgšanu būtu priekšlaicīgs. Šīs nozares stāvoklis ir nestabils. Iespējams, situācija pieprasīs Igaunijas premjerministra Jiri Ratasa vizīti reģionā. Piemēram, 9.jūlijā politiķis ieradīsies Igaunijas elektrostacijā Auverē, informēja Andrejs Zaicevs. Tajā pašā dienā Narvā ieplānota premjera tikšanās ar arodbiedrības pārstāvjiem.
Narvas Enerģētiķu arodbiedrības vadītājs cer saņemt konkrētas atbildes uz jautājumiem par to, vai Igaunijā darbosies slānekļa enerģētika un slānekļa sektors, cik ilgi tas vēl strādās un vai cilvēki saņems algu.
Zaicevs atzīmēja, ka patlaban visļaunākā ir nenoteiktība. Ja slānekļa enerģētika noteikti pārtrauks pastāvēšanu, enerģētikas sektora darbiniekiem ir jāmeklē jauns darbs. Tāds variants ir iespējams.
Protams, bija arī iepriecinošas ziņas, piemēram, Jiri Ratass atteicies Briselē apstiprināt slānekļa enerģētikas likvidācijas konkrētus termiņus. Atzinīgi tika uztverta arī biodegvielas – skaidu izmantošana. Tomēr īstu optimismu šīs ziņas nedāvā – lai arī tie ir uzlabojumi, taču ne būtiski, uzskata Zaicevs.
"Vietējiem politiķiem nebūt nav pa spēkam mainīt visus lēmumus, kas jau parakstīti Eiropas Savienības līmeni, saskaņoti visās Igaunijas komisijās un Apkārtējās vides departamentā. Iespējams, valdībai nepietiks spēka pretoties visai sistēmai un strādāt pašiem: nodrošināt sevi ar elektroenerģiju un šajā ziņā iespēju robežās būt neatkarīgiem," piebilda Zaicevs.
Narvas elektrostaciju darbinieks inženieris Vjačeslavs Šilkins komentārā Sputnik Igaunija atzīmēja, ka elektrostaciju darba pārtraukšana (pareizāk sakot, pāriešana pie autonomā pašnodrošināšanās režīma) tehniski nav sarežģīta.
Tomēr emocionāli Šilkina acīs tāda situācija ir ļoti aizvainojoša, turklāt ļoti smaga slānekļa enerģētikas jomā. Tās nākotne tagad ir atkarīga no ogļskābās gāzes izmešu kvotu cenām, jo ir arī elektroenerģijas pašizmaksa Auveres stacijā, par kuru to ir izdevīgi pārdot.
Ja nav iespēju pārdot elektroenerģiju, nav jēgas to ražot un uzturēt elektrostaciju darba režīmā.
"Ja ogļskābās gāzes izmešu kvotu cenas nekritīsies, mēs paliksim bez darba," uzsvēra Šilkins.
"Nav iespējams ražot elektroenerģiju, ja vairāk nekā pusi cenas veido "maksa par gaisu", - uzsvēra inženieris un atgādināja, ka Igaunija bauda agrāk, pirms gadiem desmit noslēgto vienošanos sekas. Pēc Šilkina domām, tagad ir daudz grūtāk atkāpties no līgumiem ar ES.
Viņš uzsvēra, ka svarīgākais ir tirgus – pieprasījums un cenas. "Es bieži skatos statistiku par elektroenerģijas pārvadi starp valstīm. Kabeļi no Somijas uz Igauniju ir noslogoti pilnā mērā. Bet mēs elektroenerģiju neražojam tikai tāpēc, ka Somijā nopirkt ir lētāk nekā ražot pie mums. Tāda, lūk, ir situācija," piebilda Šilkins.
Kā zināms, Eiropas Savienība ir noteikusi stingras prasības ekoloģijas normu jomā. Piemēram, ogļskābās gāzes izmešu kvotu cenas ir būtiski pieaugušas: ja 2018.gada sākumā kvota maksāja 7 eiro, tagad – apmēram 24 eiro. Rezultātā sākusies plaša krīze Austrumviru apriņķī Igaunijā. Liela daļa enerģētikas sektora reģionā var zaudēt darbu.
Iepriekš Sputnik Igaunija publicēja Igaunijas Centrālās arodbiedrību savienības priekšsēdētāja Pēpa Pētersona viedokli par to, ka galīgais plāns enerģētiskās rūpniecības krīzes atrisināšanai Austrumviru apriņķī varētu tikt pieņemts pēc valsts premjerministra Jiri Ratasa vizītes.
Par to Pētersons pastāstīja pēc Igaunijas arodbiedrību, darba devēju un valdības trīspusējās sēdes, kas notika jūnija beigās Igaunijas galvaspilsētā.
