RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Kijeva jau ir palaiidusi garām iespēju iestāties Eiropas Savienībā un NATO, uzskata vācu politologs Aleksandrs Rars. Savu viedokli viņš atklāja YouTube kanālā " Ukrainas Blogeru savienība", vēsta Sputnik Lietuva.
"Patlaban nekādos apstākļos nespēju iedomāties, ka tāda valsts kā Ukraina varētu kļūt par Eiropas Savienības vai NATO locekli," viņš teica.
Rars atzīmēja: ja Ukraina kļūs par Ziemeļatlantijas alianses locekli, tas nozīmēs, ka Rietumi tīšām izšķīrušies par smagu konfliktu ar Krieviju. Vienlaikus, pēc eksperta domām, Kijevas iestāšanās ES patlaban nav iespējama, jo valsts līdz šim nav īstenojusi nepieciešamās reformas.
Politologs atzīmēja, ka pirms 15 gadiem Ukrainai vēl bija izredzes iestāties ES, un pati apvienība būtu daudz spēcīgāka un bagātāka nekā tagad.
Rars uzsvēra, ka pašlaik Eiropas Savienība kļūst vājāka, Lielbritānija izstājas no tās sastāva. Iespējams, Apvienotās Karalistes piemēram sekos arī citas valsts. Pie tam Eiropai ir savas ekonomiskās un sociālās problēmas, piezīmēja eksperts.
"Eiropas Savienības paplašināšanās uz austrumiem nenotiks. Vienkārši Ukrainā to vajadzētu saprast," viņš teica.
Politologs piebilda, ka patlaban vienīgā izeja Ukrainas elitei ir veidot attiecības ar Krieviju.
Krimas Republikas Valsts domes depitāts Ruslans Bālbeks komentēja vācu politologa viedokli. Politiķis uzsvēra, ka vecajai Eiropai labas attiecības ar Maskavu ir stabilitātes un drošības ķīla, un Ukrainas faktors to var iznīcināt.
"Visi ļoti labi saprot, ka uzaicinājumu Ukrainai iestāties NATO Maskava uztvers kā nacionālās drošības apdraudējumu un tamlīdzīgas darbības bez atbildes neatstās. Piedevām vēl Ukrainas politikas agresīvā būtība, - un Eiropas miera fundaments sāks šķobīties, bet eiropieši jau ir atradinājušies no konfliktiem," Bālbeka teikto citēja RT.
Pie tam, deputāts novērtēja, ka, Ukrainai iestājoties eiroatlantiskajā apvienībā, Eiropa būs spiesta "barot Kijevu", kas novedīs pie masu protestiem.
No 2014.gada Ukraina ar toreizējo prezidentu Petro Porošenko priekšgalā cenšas tuvināties Rietumiem un saraut attiecības ar Krieviju sakarā ar situāciju Donbasā un Krimas pussalā. Ta saucamais Ukrainas eiroatlantiskais kurss novedis pie iedzīvotāju nabadzības un totāla kraha sociālekonomiskās attīstības jomā. Dažas aplēses liecina, ka Krievijas un Ukrainas ekonomisko sakaru saraušana sagādājusi valstij zaudējumus vismaz 200 miljardu dolāru apmērā.
Valsts jaunais prezidents Vladimirs Zeļenskis apstiprināja, ka turpinās Kijevas kursu uz iestāšanos NATO un ES.
Kopš Krievijas attiecības ar Ukrainu pasliktinājās, Maskavu regulāri nepamatoti apsūdz par "iejaukšanos" kaimiņvalsts lietās, kā arī par "dalību" konfliktā Donbasā, spiegošanā un kibernoziegumos.
Krievijas valdība vairākkārt uzsvērusi, ka valsts nav iesaistīta Ukrainas iekšējā konfliktā un vēlas panākt, lai Kijeva pārvarētu politisko un ekonomisko krīzi.
