RĪGA, 6. augusts — Sputnik. Krimas iekļaušanās Krievijas sastāvā ir lielvalstu konkurences pastiprināšanās rezultāts. Šādu viedokli paudis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, uzstājoties Karalienes Viktorijas universitātes Stratēģisko pētījumu centrā Jaunzēlandē. Viņa uzrunas teksts publicēts alianses vietnē.
Stoltenbergs atzīmēja, ka mūsdienās NATO dalībvalstis, kā arī Jaunzēlande biežāk saskaras ar globāla, nevis reģionāla rakstura problēmām. Vienu no galvenajiem izaicinājumiem veido lielvalstu sacensības.
"Mēs redzam to sekas no Krimas (..) līdz Ziemeļkorejai, no Sīrijas līdz Dienvidķīnas jūrai," Stoltenberga teikto citēja RIA Novosti.
Viņš pauda pārliecību, ka "lielvalstu augošā sāncensība, uzstājīgāka Krievija vērš spiedienu pret noteikto pasaules kārtību, pēdējais piemērs – INF noriets".
Stoltenbergs atzīmēja, ka Krievija kļuvusi uzstājīgāka savā politikā un tai izdevies atgūt Krimu. Pēc viņa domām, Maskava turklāt turpinājusi paplašināt militāro potenciālu un iezīmējusi klātbūtni Tuvajos Austrumos.
Kā nākamo globālo problēmu viņš nosauca Ķīnas ekonomiskās un politiskās ietekmes pieaugumu. Par globāla mēroga izaicinājumiem Stoltenbergs uzskata terorismu un kiberdrošību.
Iepriekš, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Vladimiru Zeļenski, Stoltenbergs apliecināja, ka alianse neplāno atzīt Krimas "nelikumīgo aneksiju".
"NATO stingri atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību. Sabiedrotie neatzīst un neatzīs Krievijas nelikumīgo Krimas aneksiju," paziņoja NATO ģenerālsekretārs.
Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc tautas referenduma 2014. gadā, kurā 96,77% republikas iedzīvotāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja atgriešanos Krievijā.
Maskava jau vairākkārt ir norādījusi: Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem izvēlējās Krieviju. KF prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka pussalas piederības jautājumā ir pielikts punkts.
