RĪGA, 6. augusts — Sputnik. Pagājušajā nedēļā biržas Nord Pool sistēmā elektroenerģijas vidējā cena pieauga par 5% - līdz 39,78 eiro par MWh, toties Baltijā kritās par 9% - līdz 50,67 eiro par MWh, vēsta kompānija Latvenergo.
Ikgadējie darbi AES Zviedrijā samazinājuši elektroenerģijas ražošanu par 22%, ūdens līmenis HES rezervuāros Skandināvijā joprojām bija zems. Pieaugusi arī dabasgāzes cena biržā, saglabājoties ogļskābās gāzes izmešu kvotu augstajām cenām. Šie faktori veicināja elektroenerģijas cenu pieaugumu reģionā.
Taču Baltijas valstīs fiksēta elektroenerģijas cenu samazināšanās, pateicoties augošām piegādēm no Krievijas un Baltkrievijas. Elektroenerģijas padeves apjomi no Baltkrievijas uz Lietuvu pieauguši par 33%, no Kaļiņingradas – par 17%.
Baltijas valstīs patērētās elektroenerģijas apjoms sasniedzis 476 GWh, - salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu tas nav mainījies. Patēriņa apjoms Latvijā ir saglabājies – 126 GWh, Igaunijā pieaudzis par 3% - līdz 134 GWh, Lietuvā sarucis par 1% - 216 GWh.
Baltijas valstīs saražotās elektroenerģijas kopējais apjoms pagājušajā nedēļā samazinājies par 4% - līdz 221 GWh. Latvijā izstrādes apjomi sarukuši par 1% - līdz 90 GWh. Lietuvā saražotas 58 GWh elektroenerģijas – par 14% mazāk nekā pirms nedēļas.
Elektroenerģijas ražošanas apjoms salīdzinājumā ar tās patēriņu pagājušajā nedēļā Latvijā sasniedza 72%, Igaunijā - 54%, bet Lietuvā - 27%. Visās Baltijas valstīs kopā saražoti 47% no reģionā patērētās elektroenerģijas.
Baltijas valstis joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā dēvētajā BRELL lokā un ir atkarīgas no dispečeru punkta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Līdz 2025. gadam Lietuva, Latvija un Igaunija paziņoja, ka plāno izstāties no BRELL enerģijas loka.
Apstiprinātais scenārijs paredz veikt sinhronizāciju caur pašreizējo savienojumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, kuri tiks iekārtoti visās Baltijas valstīs.
Krievija īsteno nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu atslēgšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības mērķiem uzbūvēta Majakovskas un Talahovskas TES ar 156 MW jaudu un Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW. Šogad plānots noslēgt Primorskas TES būvdarbus (tās plānotā jauda – 198 MW). Tā būs rezerves stacija un strādās "aukstās rezerves" režīmā.
Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem koordinē Eiropas Komisija. Tās viceprezidents enerģētiskās savienības jautājumos Marošs Šefčovičs pērnā gada nogalē pavēstīja, ka neviens nevēlas saskarties ar nepatīkamiem pārsteigumiem elektroenerģijas piegādes jomā – ne Baltijas valstis, ne Krievija vai Baltkrievija, tāpēc puses plānveidīgi risina tehniskās konsultācijas.
Vasaras sākumā Igaunijas valsts uzņēmums Eesti Energia un vairāki augsta līmeņa politiķi ieteica ieviest nodevu importētajai elektroenerģijai no Krievijas. Šāds solis būtiski paaugstinātu cenas patērētājiem. Tāpēc Latvijas Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa iniciatīvu noraidīja, turklāt lēmumu par nodevām iespējams pieņemt tikai ES līmenī.
