RĪGA, 5. augusts — Sputnik. Eiropas statistikas biroja Eurostat pētījumi liecina, ka Latvijas rūpniecības preču cenas 2019.gada jūnijā pieaugušas par 5,6% salīdzinājumā ar šo periodu 2018.gadā. Šis rādītājs ievērojami pārsniedz vidējo līmeni ES.
Rādītāja pieaugums Latvijā izrādījies būtiskākais starp ES valstīm. Otro vietu ieņem Rumānija ar cenu pieauguma rādītāju 4,7% apmērā, tai seko Kipra – 4,2%. Ceturtajā vietā ir Ungārija un Slovākija ar pieaugumu 3% apmērā.
Euro area industrial #ProducerPrices -0.6% in June over May, +0.7% over June 2018 https://t.co/Kjcq6X2o6i pic.twitter.com/LaWhMUHrmH
— EU_Eurostat (@EU_Eurostat) August 2, 2019
Lielākais cenu kritums fiksēts Dānijā (-2,6%). Lietuvā ražotāju cenas nav mainījušās, Igaunijā pieaugušas tikai par 1,6%.
Vidējais cenu pieauguma rādītājs ES valstu vidū salīdzinājumā ar pērnā gada rudeni sastāda 0,9%, eirozonā – 0,7%.
Lielākais kritums no šī gada maija līdz jūnijam vērojams Lietuvā (-2%), lielākais pieaugums fiksēts Latvijā (cenas pieaugušas par 1,7%). Salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenas gan eirozonā, gan ES kritušās par 0,6%.
Iepriekš Sputnik Latvija vēstīja, ka Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par inflācijas līmeni Latvijā par 2018.gada jūniju liecina par patēriņa cenu pieaugumu valstī salīdzinājumā ar 2018.gada maiju un par 0,6%, bet gada inflācija – 2,8%. 2018.gada maijā mēneša inflācija sastādīja 0,3%, gada inflācija – 2,4%.
Cenu izmaiņas 2018.gada jūnijā ietekmēja ar transportu un mājokli saistīto preču un pakalpojumu, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu, atpūtas un kultūras pasākumu cenu pieaugums, kā arī sezonālais apģērbu un apavu cenu kritums.
Pērn mēneša laikā pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu cenas pieauga par 0,2%. Cenu vidējo līmeni šajā grupā pārsvarā ietekmēja kartupeļu cenu sezonālais pieaugums. Putnu gaļas cenas pieauga par 3,1%, siers – par 5,6%, šokolāde – par 4%, konditorejas izstrādājumi – par 1,7%.
Analītiķi prognozēja, ka preču un pakalpojumu cenas Latvijā tikai pieaugs. Šo situāciju ietekmējuši vairāki globālie un nacionālie faktori – saspringta situācija Tuvajos Austrumos, piemēram, ASV izstāšanās no kodolvienošanās ar Irānu un jaunu sankciju ieviešana pret Teherānu, kā arī naftas profuktu eksporta straujā samazināšanās no Venecuēlas un dolāra kursa svārstības pret eiro.
