RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Piektdien, 2. augustā, spēku zaudēja Vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidācijas līgums (INF).
"2019. gada 2. augustā pēc Amerikas iniciatīvas spēku zaudē Līgums starp Padomju Sociālistisko Republiku Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par to vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidāciju, kurš tika parakstīts Vašingtonā 1987. gada 8. decembrī," teikts KF ĀM oficiālajā paziņojumā.
Nepārvaramā krīze
Savā paziņojumā ārpolitikas iestāde norāda, ka ASV apzināti radīja INF līgumam praktiski nepārvaramu krīzi, uzsākot propagandas kampaņu, kuras pamatā bija dezinformācija par to, ka Krievija it kā esot pārkāpusi līguma nosacījumus. "Iemesls ir skaidrs: ASV sagribēja atbrīvoties no līgumā noteiktiem ierobežojumiem," konstatē ĀM.
Dokumentā tiek norādīts, ka sākumā Vašingtona mērķtiecīgi iedragāja INF līguma dzīvotspēju, bet pēc tam radīja apstākļus tā galīgajam sabrukumam. Līguma denonsācija ved pie faktiskas esošās ieroču kontroles sistēmas demontāžas, uzsver KF ĀM.
Krievijas ĀM uzstāj, ka INF līguma darbības izbeigšana prasa tūlītējus pasākumus situācijas stabilizēšanai.
"Mēs jau esam ieviesuši vienpusēju moratoriju un neizvietosim vidēja un mazāka darbības rādiusa sauszemes raķetes, ja mums tādas parādīsies, reģionos, kur netiks izvietotas amerikāņu INF. Aicinām ASV atteikties no viņu veidoto norādītās klases raķešu izvietošanas, par ko, diemžēl, aktīvi sākuši runāt Pentagonā, un sekot Krievijas piemēram, veicot visus nepieciešamos soļus globālās stabilitātes un prognozēšanas iespēju nodrošināšanas nolūkos," teikts paziņojumā.
"Pretējā gadījumā visa atbildība par spriedzes izaugsmi pasaulē gulsies uz Vašingtonas pleciem," nobeigumā secināja ĀM.
Atklāts ASV cinisms
KF Valsts domē Amerikas pūliņus pārlikt atbildību uz KF par raķešu līguma laušanu nosauca par cinismu.
"Atbildība par INF līguma laušanu ir tikai un vienīgi ASV atbildība. Centieni pārlikt vainu Krievijai par vienpusēju Amerikas izstāšanos no līguma ir atklāts cinisms. Vašingtona plānoti virzījās pie INF līguma laušanas, tādējādi nodrošinot sev "roku brīvību" viņu pašu izvērstās konfrontācijas politikas apstākļos attiecībā pret Krieviju un Ķīnu," citē Valsts domes Starptautisko lietu komitejas vadītāja Leonīda Slucka vārdus RIA Novosti.
Parlamentārietis norādīja, ka ASV, kuras gadiem ilgi neizpildīja līguma prasības, atvērta dialoga vietā izvirzīja Krievijai ultimātu.
"Par vienīgo iespējamo Maskavas atbildi kļuva līdzvērtīgi pasākumi. Taču mēs neizstājāmies no līguma, mēs apturējām savu dalību, sniedzot ASV iespēju saglabāt INF līgumu. Taču Vašingtona izvēlējās par labu savas hegemonijas līnijas noteikšanai "nojaukt" vienu no pasaules ieroču kontroles arhitektūras pamatiem," pateica Sluckis.
ES un NATO reakcija
Brisele aicināja ASV un KF turpināt strādāt ieroču skaita samazināšanā, neraugoties uz Vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma darbības izbeigšanu: panākt turpmākus ieroču skaita samazinājumus, tostarp stratēģiskos un nestratēģiskos, izvietotos un neizvietotos kodolieročus.
"Eiropas Savienība apstiprina savu seno uzticību pārbaudāmai un efektīvai kodolieroču kontrolei un atbruņošanai uz līgumu pamata. Līdz ar to mēs atbalstām INF līguma sasniegumu saglabāšanu. Ņemot vērā pieaugušo spriedzi, mums ir jābūt uzmanīgiem, lai neiesaistītos jaunu bruņojumu sacensību ceļā, kuras likvidētu ievērojamu ieroču skaita samazinājumu, kas tika panākts pēc aukstā kara beigām," paziņoja ES aparāta pārstāvis.
Savukārt NATO apsūdzēja Maskavu raķešu līguma laušanā un apsolīja "koordinētu un uz aizsardzību vērstu" atbildi. Turklāt alianses ģenerālsekretārs noraidīja ideju ieviest moratoriju uz vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu izvietošanu.
"NATO nosvērti un atbildīgi reaģēs uz vērā ņemamiem riskiem, kurus rada Krievijas raķete 9M729 sabiedroto drošībai. Mēs saskaņojām sabalansētu, koordinētu un uz aizsardzību vērstu pasākumu paketi lai nodrošinātu to, lai NATO savaldīšana paliktu tikpat droša un efektīva," teikts alianses paziņojumā.
NATO norādīja, ka "sabiedrotie cieši uzticas efektīvas starptautiskas ieroču, atbruņošanās un neizplatīšanas kontroles saglabāšanai". Taču Ziemeļatlantijas alianse "turpina tiekties pēc konstruktīvām attiecībām ar Krieviju, kad Krievijas rīcība to dara iespējamu".
Raķešu paritātes beigas
Līgumu par vidēja (no 1000 līdz 5500 kilometriem) un mazāka (no 500 līdz 1000 kilometriem) darbības attāluma raķešu likvidāciju PSRS un ASV parakstīja 1987. gadā. Līgumslēdzēji vienojās pilnībā iznīcināt savas vidēja un maza darbības diapazona raķetes un to objektus, kā arī neražot, neizmēģināt un neizvietot tos nākotnē.
Pagājušā gada oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps informēja par nodomu izstāties no INF. 2018. gada oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona lauzīs INF, jo Maskava nepildot savas saistības, kā arī apsolīja, ka Amerika palielinās kodola potenciālu līdz brīdim, kamēr pārējiem "nenāks pie saprāta", un tad Vašingtona būs gatava apturēt šo procesu.
Februāra sākumā Vašingtona uzsāka izstāšanās procedūru no Vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma (INF). Pie tam ASV nav uzrādījušas nekādus pierādījumus tam, ka Krievija būtu pārkāpusi līgumu. Krievija norāda, ka stingri ievērojusi līgumā paredzētās saistības. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka Krievijai ir nopietnas pretenzijas pret ASV jautājumā par Līguma INF noteikumu izpildi.
Pēc diplomāta sacītā, ASV apsūdzības par Krievijas pieļautajiem INF pārkāpumiem nav pamatotas, turklāt raķete 9M729, kas radījusi Vašingtonas aizdomas, izmēģināta līgumā atļautajā attālumā. ASV atteicās piedalīties brīfingā, kurā tika demonstrēta raķete.
KF prezidents Vladimirs Putins jūlijā parakstīja likumu par līguma apturēšanu.