RĪGA, 3. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Centrālā vēlēšanu komisija, Valsts ieņēmumu dienests, ostas, Latvenergo, Latvijas Dzelzceļš, prokuratūra un pat specdienesti – visu aptver vadības kodola nomaiņas vilnis. Maina vienmēr uz jauniem, taču vai vienmēr – uz kompetentākiem?
Kas zaudēja krēslus un kas atnāca
Šī gada martā Saeima nomainīja ilgus gadus bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju – Arņa Cimdara vietā nāca viņa vietniece Kristīne Bērziņa. Cimdara kandidatūru atbalstīja šobrīd jau opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība, par Bērziņu balsoja esošās koalīcijas deputāti. Šis norīkojums kļuva par "pirmo lakstīgalu" masveida uzņēmumu un organizāciju "tīrīšanā" no iepriekšējās varas pārstāvjiem.
Bērziņas vadības laikā pirmajās vēlēšanās – Eiropas Parlamenta vēlēšanās – vēlētāji sūdzējās par slikto informēšanas organizēšanu un traucējumiem sistēmas darbā. Cimdara vadības laikā šādu sūdzību nekad nav bijis, taču koalīcija nolēma, ka viņš "pārāk ilgi" atrodas šajā amatā.
Jūnija vidū ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro atlaida visu valsts lielākā elektroenerģijas ražotāja – kompānijas Latvenergo – padomi. Atlaistās padomes vietu ieņēma pagaidu vadība, kuras sastāvā tika iekļauts ekonomikas ministrs padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Latvijas Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS Rigensis Bank valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš. Jaunā padome noturējās uzņēmumā burtiski dažas dienas un atkāpās no amata brīvprātīgi - "izdarītā politiskā spiediena dēļ". Kurš un kā varēja izdarīt spiedienu, netiek atklāts. Taču beigās galvenais valsts pārstāvis Latvenergo palika pats ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
No 1. augusta savus amatus Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) pameta līdzšinējais vadītājs Pēteris Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne. Lai motivētu viņus aiziet priekšlaicīgi, nesagaidot līgumā paredzēto 2022. gadu, ar speciālu Saeimas lēmumu viņiem tika izmaksātas "brīvprātīgās" aiziešanas pabalsti 80% apmērā no viņu gada algas. Aptuveni 150 tūkstoši eiro uz abiem. Par jauno FKTK vadītāju kļuva Kristīne Černaja-Mežmale. Iepriekš viņa strādāja Sewdbank, un viņas darba laikā banka tika sodīta par naudas atmazgāšanas operācijām. Putniņam darba karjerā šādu "traipu" nebija…
Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, kuru prokuratūra apsūdz kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā, paziņoja preses konferencē, ka nepretendēs uz šo amatu pēc pilnvaru termiņa beigām šī gada nogalē.
No 1. augusta Rīgas Brīvosta sāk darbu "samazinātā sastāvā". Rīgas domi pārstāvošie Andris Ameriks un Nils Ušakovs nolikuši savas pilnvaras, tādējādi ostā palikuši Mihails Kameņeckis (Rīgas dome), Vadims Baraņņiks (Rīgas domes, "Neatkarīgo deputātu frakcija"), kā arī četri valsts pārstāvji – Baiba Bāne (Finanšu ministrija), Džineta Innusa (Satiksmes ministrsija), Pāvels Rebenoks (Ekonomikas ministrija), Viesturs Zeps (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija). Ostas valdē bija plānots norīkot esošo Rīgas mēra v.i. Oļegu Burovu, taču "Neatkarīgo deputātu frakcija" Rīgas domē "iegāza" viņa kandidatūru. Beigās kontrole pār ostu no domes pārgāja valdības rokās.
Interesanta detaļa: drīz pēc balsojuma par Oļega Burova norīkošanu ostā, Nacionālās apvienības pārstāvji uzstājās medijos ar paziņojumiem par to, ka viņi neesot pret, ja atsevišķos jautājumos Nacionālās apvienības deputāti domē sadarbosies ar bijušajiem "Saskaņas" pārstāvjiem, jeb esošo "Neatkarīgo deputātu frakciju". Šādas "sadarbības" rezultāti, šķiet, arī ir redzamas uz ostas piemēra. Politika ir komandu spēle.
No 12. augusta savus amatus Latvijas Dzelzceļā atstās prezidents Edvīns Bērziņš un valdes loceklis Aivars Strakšas. Viņiem, pēc ilgstošām domstarpībā ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu, arī tika piesolīta "materiāla motivācija" ātrākai aiziešanai – attiecīgi 147 un 128 tūkstoši eiro.
Pirms kāda laika klīda nemitīgas baumas par iespējamo Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža atstādināšanu no amata. Taču tās pietiekami ātri norimās, un daudz pieredzējušais Valsts policijas šefs turpināja savu darbu.
Par vēl vienu, kurš spēja saglabāt savu amatu, kļuva Latvijas Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets. Jautājums par viņa pilnvaru pagarināšanu tika "pa kluso" iekļauts valdības darba dienas kārtībā un tikpat momentāni izskatīts. Jaunais tieslietu ministrs un Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns centās atlikt izskatīšanu, taču neveiksmīgi. Protesta kārtā JKP locekļi demonstratīvi pameta sēžu zāli, paziņojot, ka ir gatavi apsvērt jautājumu par iziešanu no koalīcijas sastāva.
Teorētiski paliek atvērts jautājums par Satversmes Aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša pilnvarām.
Kurš būs nākamais?
Šobrīd daži no zināmajiem jauno cilvēku cīņas "epicentriem" par vecajiem amatiem izskatās sekojoši:
Tieslietas. Tuvākais priekšnesums gaidāms septembrī. Iespējams no posteņa tiks nocelts Latvijas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Galvenais iniciators ir Jaunā konservatīvā partija. Daudzi koalīcijas partneri ir pret to.
Valsts ieņēmumu dienests. Galvenais pretinieks – Iekšlietu ministrija ministra Sanda Ģirģena personā. Policijas darbinieku "uzbraukšana" un "uzbrukšana" Valsts ieņēmumu dienestam un atsevišķiem tā darbiniekiem notikuši jau ne vienu reizi vien, un tagad IeM sagatavojusi Krimināllikuma grozījumus, kuri ļaus policistiem izmeklēt noziegumus, kurus pastrādā Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki.
Mazāka virzība notiek Izglītības un zinātnes ministrijā (kur ministre Ilga Šuplinska pagaidām neveiksmīgi cenšas panākt Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka atstādināšanu). Starp citu, stāsts ar īslaicīgu Rīgas domes deputātes Baibas Brokas aizturēšanu sakarā ar iepirkumu LU, šajā fonā izskatās demonstratīvi.
"Jauniņo" aktivitāte
Ja zem visām šīm "tīrīšanām" novelk kopsaucēju, tad kļūst acīmredzams sekojošais: aktivitāte nāk no jaunajām koalīcijas partijām – Jaunās konservatīvās partijas un KPV LV, kuru ministri arī ir galvenie ziņu piegādātāji ierēdņu nodarbinātības tirgū.
"Jauniņo" darbības ir spiesti atbalstīt viņu "vecie" koalīcijas partneri - "Jaunā Vienotība" un Nacionālā apvienība. Te, acīmredzot, notiek kaulēšanas katrā konkrētā gadījumā. Dažkārt – un tas jau kļūst pamanāms – starp "vecajiem" un "jauniņajiem" notiek domstarpības un strīdi. "Visa visiem" nepietiks, tādēļ gaidāma sarežģīta partiju cīņa par varu, sevišķi pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas. Ne visi iztur spriedzi šajā "domubiedru terārijā" – un lūk KPV LV, strauji zaudējot reitingu, riskē palikt arī bez iegūtajiem ministru posteņiem.
Politika – ekonomikas augstākā forma
Šī gada maijā Valsts ieņēmumu dienests arestēja uzņēmuma "Latvijas naftas tranzīts" kontus, uzņēmuma, kuru, saskaņā ar izskanētām domām, kontrolē biznesmenis un advokāts Rudolfs Meroni. Iesaldētajos kontos palika 8 miljoni eiro. Un tā kontekstā – svaigākās ziņas: finanšu ministra pienākumu izpildītājs (paša ministra Jāņa Reira prombūtnes laikā) Kaspars Gerhards iesācis jaunu (otro pēdējā laikā) Valsts ieņēmumu dienesta darbības pārbaudi. Zināms, ka pārbaude iesākta pamatojoties uz iesniegumu, kuru iesniedzis nezināms uzņēmums. Oficiāli Finanšu ministrijā neatklāj, kas uzrakstījis sūdzību par VID, taču, saskaņā ar neapstiprinātiem datiem, par autoru kļuva tā pati kompānija "Latvijas naftas tranzīts".
Un lūk ko vēstulē, kura tika adresēta Ģenerālprokuratūrai, premjerministram un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, uzrakstīja nu jau bijušie Latvijas Dzelzceļa vadītāji šī gada maijā, kad satiksmes ministrs pirmo reizi rosināja jautājumu par viņu atstādināšanu:
"Vēršam uzmanību, ka kopš ministrs stājās amatā… savu uzmanību pastiprināti koncentrējis uz šauru jautājumu loku – vairākiem Eiropas Savienības fondu līdzfinansētiem projektiem, tostarp elektrifikāciju (drīzāk – ieviešanas nepieļaušanu), un LDz koncerna konkurētspējas graušanu, kas rada ārkārtīgi lielas priekšrocības vienai konkrētai privātfirmai, t.i., AS Baltijas Ekspresis, kuru visticamāk kontrolē Rūdolfs Meroni…
… Linkaits nāk no politiskās partijas Jaunā konservatīvā partija, kuras politiķi plašsaziņas līdzekļos tiek vainoti par attiecībām un iespējamo finansējuma saņemšanu no Rūdolfa Meroni, kura faktiskajā kontrolē ir virkne Ventspils uzņēmumu, tostarp AS Baltijas Ekspresis."
Izskatās pēc banālas ietekmes jomu pārdales starp tiem pašiem "Latvijas galvenajiem oligarhiem" – Meroni un Lembergu? Iespējams… Taču oligarhu sarakstu var turpināt.
Pirms dažām dienām Ekonomikas ministrija ar savas "meitas" organizācijas palīdzību – Konkurences padomi – piedraudēja izmeklēt un apturēt "atkritumu projektu" Rīgā – dabīgo monopolu uz 20 gadiem un 680 miljonu vērtībā. Daudzi uzņēmumi, kuri strādā atkritumu pārstrādē, tostarp šajā projektā, ir saistīti ar Andra Šķēles ģimeni (bijušais Latvijas premjeres, trešais un ne pēdējais atzītais Latvijas "naudas maks").
Daudzi kadru risinājumi, kurus pasākušas Saeimā iekļuvušās jaunās partijas, ja arī izskatās kā mēģinājumi nomainīt sistēmu, kura izveidojās vairāku desmitgadu laikā, ar kaut ko labāku, bet ja parokas dziļāk, bieži izceļas citā gaismā. Un jūtamu rezultātu no šīs cīņas par krēsliem – vienkāršo iedzīvotāju redzējumā – pagaidām nevar manīt.
