RĪGA, 30. jūlijs – Sputnik. Lietuvas radio un televīzijas apraides komisija (LRTK) pieņēmusi lēmumu atjaunot piekļuvi aģentūras Sputnik Lietuva vietnei valsts teritorijā, vēsta struktūras preses dienests.
Regulators informēja, ka piekļuve resursam tiks atjaunota no 2019.gada 1.augusta. Lēmums pieņemts pēc pārbaudes, vai saturs, ko it kā aizsargā autortiesības, ir dzēsts.
Lietuvas Autortiesību un blakustiesību likums pauž, ka pēc autortiesību aizsargātā satura dzēšanas un attiecīgās informācijas sniegšanas LRTK piekļuve bloķētajam domēna nosaukumam internetā ir jāatjauno piecu darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas, vēsta portāls.
Sputnik Lietuva bloķēšana
Jūlija sākumā LRTK saņēma LRT sūdzību par to, ka Sputnik Lietuva bez atļaujas pārpublicējis vietnē portāla materiālus. Regulators atzīmēja, ka kompānija sazinājusies ar aģentūru ar lūgumu dzēst nelikumīgi publicēto saturu, taču to turpināja nelikumīgi publicēt.
Šī iemesla dēļ regulators 10. jūlijā pieņēma lēmumu izpildīt prasību un izsniegt obligātās instrukcijas pakalpojumu sniedzējiem internetā, tas ir, bloķēt piekļuvi vietnei Sputnik Lietuva valsts teritorijā. Divas dienas vēlāk lēmumu apstiprināja Viļņas apgabala administratīvā tiesa.
Krievijas Žurnālistu savienība plānoja vērsties starptautiskās organizācijās un norādīja, ka tas ir atklāt vārda brīvības pārkāpums Eiropas Savienības teritorijā.
Maskava tamlīdzīgu Viļņas lēmumu uzskata par preses brīvības pārkāpumu. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova nosauca Lietuvas varasiestāžu lēmumu par atklātām represijām pret nepatīkamiem medijiem. Diplomāte uzsvēra, ka Lietuva joprojām "attīra informācijas telpu" no avotiem ar alternatīvu viedokli.
Sputnik apspiešana
Uzbrukumi Sputnik Lietuva pastiprinājās prezidenta vēlēšanu fonā maijā. Aģentūra aktīvi un profesionāli atspoguļoja abas vēlēšanu kārtas, kā arī balsojumu referendumos un Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
Divas dienas pēc prezidenta vēlēšanu otrās kārtas Sputnik Lietuva redaktors Marats Kasems tika aizturēts Viļņas lidostā. Aizbildinoties ar "nacionālās drošības apdraudējumu", viņam liegts ierasties valstī piecus gadus. Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", RT un Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana uzsvēra, ka Krievijas medijiem ir gandrīz neiespējami strādāt Baltijas valstīs: darbiniekus izsauc specdienesti, nopratina un izseko.
Pirms tam Lietuvas konservatīvās partijas pārstāvji Seimā norādīja, ka esot jāpārbauda Sputnik Lietuva darbība un jāaizliedz piekļuve vietnei valsts teritorijā – viņuprāt, Sputnik materiālos esot izkropļota Lietuvas politikas realitāte, tostarp arī tā saucamo lietuviešu "partizānu" vēsture. Pie tam konservatoru partija vienmēr ir izcēlusies ar rusofobu pozīciju un kritiskiem izteikumiem pret Maskavu.
Iepriekš informāciju aģentūras BNS un LETA vienpusējā kārtībā un bez iemeslu paskaidrošanas lauza līgumus ar Sputnik Igaunija, Sputnik Latvija un Sputnik Lietuva portāliem. Pēc tam, 2017. gada janvāra beigās, Lietuvas Sputnik redakcija saņēma vēstuli no ziņu aģentūras BNS vadītāja Tomasa Balžaka, kurā viņš paziņoja, ka viņa resurss "lauž līgumu par informācijas materiālu piegādi aģentūrai". Jebkādas detaļas par to, kādēļ komercaģentūra pieņēma šādu lēmumu un vai tā bija politiski motivēta, netika sniegtas.
Baltijas valstu valdība jau vairākkārt likusi šķēršļus Krievijas mediju darbībai, turklāt KF Ārlietu ministrija pievērsa uzmanību Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nepārprotami koordinētajai rīcībai šajos jautājumos. Resors uzsvēra, ka Krievijas žurnālistu apspiešanas gadījumi Baltijas valstīs uzskatāmi rāda, ko vērti ir demagoģiskie apgalvojumi par Viļņas, Tallinas un Rīgas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.
