RĪGA, 23. jūlijs – Sputnik. Polija uzaicinājusi Vāciju piedalīties Otrā pasaules kara sākuma piemiņas pasākumā, taču nepasauca Krieviju, secināms no informācijas, kuru RIA Novosti sniedza republikas prezidenta preses dienests.
Valstī ik gadu rīko piemiņas pasākumus nacistiskās Vācijas uzbrukuma un Otrā pasaules kara sākuma dienā – 1. septembrī.
Rīkošanas vieta – Vesterplates rags Gdaņskā, sākums plkst. 4:38. Tieši šajā laikā sākās pirmā Polijas teritorijas bombardēšana.
Aktuālie sabiedrotie
Šogad Varšavā nolēma atcerēties Otrā pasaules kara sākuma datumu esošo sabiedroto lokā.
"Šos dramatiskos notikumus Polija atcerēsies kopā ar valstīm, ar kurām mēs šodien cieši sadarbojamies miera visā pasaulē interesēs, kurš balstās uz starptautisko tiesību ievērošanas principiem," paziņoja Polijas prezidenta preses dienestā.
Tāpat tur precizēja, ka uzaicinātās valstis ir: NATO, Eiropas Savienības, Austrumu partnerības locekļi, tostarp Baltkrievija kā šīs iniciatīvas locekle.
Tas fakts, ka tieši Vācija uzbruka Polijai 1939. gada 1. septembrī, republiku nemulsina, jo tagad abas valstis kopā ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis.
Polijas valdības vicepremjers Jaceks Sasins iepriekš paziņoja, ka atceres pasākumos tika uzaicināta Angela Merkele. "Es nevēlos iepriekš apstiprināt, taču mēs esam optimisti," pateica viņš, atbildot uz jautājumu, vai kanclere piekritusi atbraukt.
Galvenais viesis
Īpašu cerību Varšavā lolo uz Donalda Trampa vizīti. Polijas prezidents Andžejs Duda nesenās vizītes laikā ASV vēl vienu reizi personīgi uzaicināja Amerikas līderi.
Baltais nams vēl nav sniedzis oficiālu atbildi, taču Polijā jau vēsta, ka Tramps ieradīsies 31. augustā un paliks līdz 1. septembrim.
Kā raksta poļu prese, cerībā uz to valsts vadība gatavojas pārcelt piemiņas pasākumus no Gdaņskas uz Varšavu.
Krieviju nepasauca
Krievijas neuzaicināšanu kara sākuma 80. gadadienas piemiņas pasākumos Varšava skaidroja ar starptautisko tiesību pārkāpumu 1939. gadā.
Otrais pasaules karš sākās 1939. gada 1. septembrī ar Vācijas uzbrukumu Polijai. Pēc tam daļa Polijas teritorijas pārgāja Vācijai, bet otra daļa – Padomju Savienībai.
Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs iepriekš norādīja, ka jebkādi piemiņas pasākumi jebkurā pasaules valstī, kuri ir veltīti Lielā Tēvijas kara un Otrā pasaules kara gadadienām, bez Krievijas dalības tajos nevar tikt uzskatīti par pilnvērtīgiem.
Savukārt Sasins paziņoja, ka Krievija netika ielūgta bruņotā konflikta Ukrainas dienvidaustrumos dēļ.
"Būtu nevietā atcerēties bruņotas agresijas gadadienu pret Poliju ar līdera dalību, kurš šodien tādā pašā viedā rīkojas pret kaimiņiem," pateica viņš.
Maskavas un Kijevas attiecības pasliktinājās pēc valsts apvērsuma Kijevā, kā arī situācijas fonā Donbasā. Ukrainas varasiestādes iepriekš daudzkārt apsūdzējušas Krieviju par iejaukšanos valsts iekšlietās.
Maskava vairākkārt paziņojusi, ka nav Ukrainas iekšējā konflikta puse un ir ieinteresēta tajā, lai Kijeva pārvar politisko un ekonomisko krīzi.
