RĪGA, 22. jūlijs – Sputnik. Ekonomisko sankciju ieviešana nepalīdzēs ASV apturēt gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecību. Pie šāda secinājuma nonācis amerikāņu eksperts un Kalifornijas Neatkarīgā institūta pētījumu direktors Viljams Šugarts. Viņa rakstu citē amerikāņu izdevums The Hill.
Eksperts paziņoja, ka Vašingtonai derētu aktīvi attīstīt Amerikas dabasgāzes ieguves vietas un eksportēt to pāri Atlantijas okeānam uz Eiropu, lai pretotos Krievijai, kura izmanto savus resursus "kā ģeopolitisko ieroci". Amerikas SDG piegādes samazinātu Rietumeiropas "atkarību" no Krievijas energoresursiem, apgalvo Šugarts. Tiek ziņots, ka dažas naftas un gāzes kompānijas, piemēram, Polijas PGNiG, jau ir noslēgušas ilgtermiņa līgumu par gāzes iegādi no ASV lielos apjomos.
Rakstā tiek apgalvots, ka plānoto sankciju rezultātā cietīs tikai Amerikas bankas un kompānijas, kuras sadarbojas ar Gazprom Eiropas partneriem, savukārt pati ierobežojošo pasākumu pakete pret "Ziemeļu straumi 2" ir nekas vairāk, kā vien ASV protekcionisma izpausme.
Gāzesvads "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaunu 55 miljardu kubikmetru gāzes no Krievijas piekrastes līdz Vācijas krastam.
Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, kā arī Dānija iestājas pret jaunā gāzes vada būvniecību. Pēc viņu viedokļa, projekts rada ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un var vest pie konkurences ierobežošanas.
ASV arī iebilst pret projekta īstenošanu, jo vēlas paplašināt savas sašķidrinātās dabasgāzes eksportu Eiropas tirgū un cenšas visiem spēkiem kavēt Krievijas lētās cauruļvadu gāzes tirgus attīstību.
2017. gada jūnijā ASV Senāts apstiprināja grozījumus sankciju paplašināšanai attiecībā pret Krieviju. Tostarp, likumprojekta tekstā tiek runāts, ka ASV "turpina pretoties gāzes vada "Ziemeļu straume 2" būvniecībai, ņemot vērā tā draudošo ietekmi uz Eiropas Savienības enerģētisko drošību un gāzes tirgus attīstību Centrālajā un Austrumeiropā un uz enerģētikas reformām Ukrainā".
"Ziemeļu straumes 2" būvdarbus atbalsta Vācija un Austrija, jo saprot, ka šis projekts tām būs drošs un ļoti izdevīgs no ekonomiskā viedokļa. Projekta īstenošanā ieinteresēta arī Norvēģija.
