Mēs visi rūpējamies par rādītājiem. Ja ne mēs, tad kāds virs mums. Ja ikdiena nosaka apziņu, tad rādītāji – apzinātu rīcību. Ja tās neievēro – var ciest zaudējumus. Te galvenais ir uzreiz noteikt, kas tieši ir jāparāda, norāda radio Sputnik autors Pjotrs Maļejevs. Un jāķeras pie darba.
Rādītājus paristi izsaka skaitļos. Tādēļ visā pasaulē, par spīti materiālistiskai dialektikai, kvalitāte pāriet daudzumā. Taču ne visi rādītāji ir materiāli. Ne visi ir izteikti skaitļos. Ne visus mēra ar vienu mērvienību. Ukraina ir moderna valsts. Kad visi pārstāja valkāt – tā nopirka un panāca. Kaimiņu Polijā, piemēram, lielākā daļa masas neapmierināti dūc: "Mēs esam Polija, un pēc tam jau Eiropa un viss pārējais." Dņepras krastos ir iepriekšējā stadija: "Mēs esam Eiropa! Un pēc tam jau viss pārējais, tostarp arī Ukraina."
Iepriekšējās varasiestādes cītīgi tiecās pēc nemantiskiem rādītājiem, jēdzieniskiem. Kuriem var vienīgi ticēt. Rādot ceļu, izgaismojot ceļu ar sirdi, ar darbības vārdu sildot silto plikpaura apziņu. Kas neticēja, to rādītāji stūma citās norādēs: "čemodāns – stacija - Krievija". Taču ja uz Krieviju no stacijas nokļūt nebija grūti, tad pareizajā virzienā biļeti nevarēja dabūt… vilcienu neeksistēšanas dēļ.
Tādēļ godprātīgā "Ukrzaļiznica" (man vienam šajā vārdā ir dzirdama vecu vagonu čerkstēšana?) organizēja perspektīvu un demonstratīvu maršrutu pie Baltijas māsām. Palaida, nodemonstrēja, pārgrieza lentīti, kāds nostiepa šķēres.
Kad svētku laikā novītušie baloni sāka krist laukos, uz Viļņu un Rīgu sāka iet jautri tukši vagoni, vietējie Baltijas rādītāji sāka skatīties rādītājos un neapmierināti čāpstināt. Taču Kijeva stāvēja un uzstāja – pieliekam klāt vēl arī Tallinu, rādītāji uzreiz pieaugs. Igauņi staigā apkārt stacijai ar čemodāniem, iedodiet viņiem jau beidzot ukraiņu tvaika lokomotīvi. Baltieši norādīja ar pirkstiem nerentablajos rādītājos un nesaprata ieceres mērķus. Vienkārši neskatījās pareizajā vietā. Nezināma iemesla dēļ līdz ienākumos, bet bija jāskatās izdevumos. Nevis pasažieru skaits bija jārēķina, bet gan iztērētā degviela. Īsāk sakot, aizgāja tukšie vagoni gariem apkārtceļiem arī uz Tallinu.
Pēc tam kaut kas Ukraina tradicionāli pavicināja ar asti, tāpēc iepriekšējie rādītāji zaudēja varu. Savukārt atnākušies sāka skatīties citos rādītājos. "Ukrzaļiznica" lepni atskaitījās – Baltijas maršruts kļuvis par visnerentablāko. Taču, saka, ka nevajag steigšus atcelt, tā bija "zemā sezona". Vispār jau Baltijā visas sezonas ir "zemas", bet nu labi. Varēja protams šajā… drīkst, es veirs nerakstīšu šo nosaukumu?... kaut ko interesantāku izdomāt. Piemēram, pastāstīt, ka vagoni nebūt nav tukši: tie brauc pa Baltiju ar atvērtiem logiem, uzņem brīvības gaisu un pārved to mājās.
Šajā nozīmē citi rādītāji ir ar vilcienu Kijeva – Maskava. Tas nezināma iemesla dēļ kļuvis par ienesīgāko. Laikam, krievu sarosījās, lien Kijevā visu laiku? Nekā savādāk, ko tad Eiropas cilvēkiem darīt agresora valstī? Bet varbūt tie ir labie "čemodāns - stacija" rādītāji? Skaitļi ir dīvaini un tiem ir jānorāda uz kaut ko. Bet galvenais, kādi skaitļi šobrīd ir svarīgi? Ko lai rāda, lai uz kaut ko norādītu?
