RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Sociālā nevienlīdzība Latvijā nav "nejaušs gadījums", nevienlīdzība kļuva par ekonomiskās politikas rezultātu, kuras mērķis bija brīva kapitāla attīstība, paziņoja prezidents Egils Levits LNT raidījumā "900 sekundes".
Levits norādīja, ka šāda politiskā pozīcija pastāvēja ES deviņdesmitajos gados, taču pēc tam nāca lielāka līdzsvara nepieciešamības apziņa. Tāpēc šādu ideoloģisko virzienu pareizāk būtu aizstāt ar sociālo tirgus saimniecību, uzskata Latvijas prezidents.
Pēc viņa sacītā, viens no risinājumiem ir nodokļu politikas mainīšana. Levits norādīja, ka pēdējā nodokļu reforma Latvijā nav sasniegusi sociālās nevienlīdzības samazināšanas mērķi, un, visticamāk, šo jautājumu derētu pārskatīt atkārtoti.
Tāpat prezidents uzskata, ka Latvijai ir nepieciešami efektīvāki likumdošanas risinājumi un konkrēti pasākumi ēnu ekonomikas samazināšanai, kuras daļa Latvijā, salīdzinot ar visu Eiropas Savienību, ir ļoti augsta.
Nodokļu reforma
Sākot ar 2018. gada 1. janvāri Latvijā spēkā stājusies jauna nodokļu likumdošana, kurai, pēc valdības apgalvojumiem, ir jānoved pie vairākuma strādājošo iedzīvotāju ienākumu palielināšanās un jāpaaugstina parasto latviešu dzīves līmeni. Viens no jaunieviesumiem ir ar nodokli neapliekamā diferencētā ienākumu minimuma palielināšana. Tātad, ja iepriekš tas sastādīja no 60 līdz 115 eiro mēnesī, tad sākot ar 2018. gadu tas tika paaugstināts līdz 200 eiro, taču ne visiem, kādam tas var būt mazāks, vai arī tā nebūs vispār.
Būtiskas izmaiņas bija paredzētas arī Valsts sociālās apdrošināšanas likumā – sociālās iemaksas palielinājušās par 1%, kā arī ieviesti obligātās nodevas par autortiesību honorāriem.
Minimālā alga tika paaugstināta līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā, palielinājās akcīzes nodoklis degvielai, cigaretēm un alkoholam, sāka darboties konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms, kā arī spēkā stājās virkne izmaiņu mikrouzņēmumu darba regulēšanā.
Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola tieši paziņoja, ka uzskata nodokļu reformu par vienu no labākajām un visvērienīgākajām dāvanām valsts simtgadē, un neapmulstot nosauca nodokļu jaunieviesumus par "vēsturisku soli pretī stiprākai un konkurētspējīgākai Latvijas valstij".
"Kopumā es darītu tieši to pašu, bet varbūt kaut kādas tehniskas lietas noteikti mēģinātu izdarīt veiksmīgāk," paudusi Reizniece-Ozola, taujāta par to, ko viņa mainītu, ja tagad būtu iespēja vēlreiz ieviest tā dēvēto nodokļu reformu, kas tika īstenota Māra Kučinska valdības laikā
Jānis Reirs, kas ieņēma Finanšu ministra amatu pēc Danas Reiznieces-Ozolas, uzstājas par to, lai samazinātu nodokļu režīmu skaitu Latvijā un liktu visiem uzņēmumiem maksāt sociālo nodokli.
"Es uzstājos par to, lai valsts nodokļu sistēmā būtu mazāk visādu uzņēmēju nodokļu nomaksas formu. (…) Ja mēs vienkāršotu mūsu nodokļu režīmu, tas novestu pie Valsts ieņēmumu dienesta aparāta samazināšanas," pateica Reirs.
Ēnu ekonomika
Ēnu ekonomikas daļa Latvijā pieaug: salīdzinot ar 2017. gadu, šis rādītājs pieaudzis par 2,2% un sastādīja 24,2% no IKP, šādi rezultāti minēti Rīgas Ekonomikas augstskolas Biznesa stabilitātes centra pētījumā.
Augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars 2018. gadā bija būvniecības nozarē – 35,9%, otrajā vietā sekoja mazumtirdzniecība (24,8%), pēc tam pakalpojumu nozare – 22,7%, rūpniecība – 19,6% un vairumtirdzniecība – 18,2%.
Ievērojamu daļu ēnu ekonomikā veido aplokšņu algas – 43,5% un slēptie ienākumi – 35,2%. Pieaug arī nereģistrētu uzņēmumu un darbinieku skaits.
Tāpat ministrs Jānis Reirs komentēja nesenā pētījuma rezultātus, kuri liecina par ēnu ekonomikas daļas izaugsmi Latvijā.
"Jāatzīst, es biju šokā. Jo pēc nodokļu reformas ieviešanas peļņa it kā netiek izņemta no uzņēmumiem. Jo ekonomika rāda izaugsmi, un izaugsmes laikā ēnu ekonomika parasti samazinās," pateica Reirs.
