RĪGA, 11. jūlijs — Sputnik. Latvijas jaunievēlētā prezidenta Egila Levita frāze par to, ka Latvija neesot tilts starp Rietumiem un Austrumiem, bet gan neatņemama Rietumeiropas daļa, radījusi pretrunīgu atbalsti sabiedrībā.
Pazīstamais mediju menedžeris, ziņu aģentūras LETA valdes loceklis Juris Mendziņš savā lapā Facebook pastāstīja, ka viņu šī frāze satraukusi.
"Manas pārdomas par Prezidenta runu un mūsu valsts nākotni. Manuprāt labā ziņa ir tā, ka intelektuāli mēs esam nākamajā līmenī. Par to, kas darīja mani piesardzīgu - ka mēs esam " ...un nevis kāds tilts starp Rietumiem un Austrumiem"," raksta Mendziņš.
Viņam šķiet, ka pārlieku maz vērības piesaistīta Luminor eksperta Strautiņa komentāram, kurš aizvadītajā nedēļā norādīja, ka apstrādes rūpniecības pieaugums maija bija sliktākais kopš pērnās vasaras, un tas liecina par iespējamajām grūtībām pārdošanā un pieticīgiem ražošanas apjomiem arī turpmākajos mēnešos.
"Protams, ja Moneyval rekomendāciju ievērošanas procesā no aprites ir izrauti gan jau kādi pāris miljardi, iespējams, sekas varētu būt arī "grūtības pārdošanā" kādā sektorā. Labrīt," sarkastiski piezīmēja mediju eksperts.
Mendziņš ironiski atgādināja, ka 2018.gadā Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis par 14,4 tūkstošiem. "Vienkārši runājot, tādas Cēsis vienkārši pazuda. Toties mūsu mežu nozare šobrīd dod ap 20% no eksporta - cirst mēs mākam, aleluja," atzīmēja Mendziņš.
Mediju menedžeris pauda satraukumu par faktu, ka Latvija var kļūt par nomali.
"Es negribu kādu rītu pamosties ar skaudru apziņu, ka mēs esam nekas cits kā nomale, buferzona, kur lielvaras ir vienkārši izvietojušas militāros spēkus un dusmīgi vēro viena otru, un turklāt drošības labad izvākušas visus aktīvus, pie viena parūpējoties, lai arī mums pašiem šeit nekas īpaši nenotiktu," secināja Mendziņš.
Teikto viņš apstiprināja ar cipariem: saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, ASV investīciju apjomu atlikums 2019.gada 1.ceturkšņa beigās bija 137 miljoni eiro, bet 2016.gada beigās – 195 miljoni. Divu gadu laikā redzams kritums par 40%, paskaidroja eksperts.
Viņš atgādināja arī to, ka finanšu darbība valsts IKP nodrošina nedaudz vairāk par 3% un CSP apgalvo, ka "2018. gadā finanšu un apdrošināšanas nozarē samazinājums par 7%". Šī nozare nerada izmešus, netērē dabas resursus, neatstāj aiz sevis mirušas teritorijas, nepiesārņo jūru ar plastmasu, nesagrauj ozona slāni. Tajā vajadzīgas tikai smadzenes, tehnoloģijas un kontakti norāda autors.
"Starp citu, lielākā osta Baltijas jūrā pēc pārkrautajiem apjomiem ir Klaipēda, nevis Ventspils, kā pirms 7-8 gadiem," turpināja uzskaitīt Mendziņš.
Publikācijas noslēgumā autors uzdeva vairākus aktuālus jautājumus.
"Uz kurieni mēs dodamies? Vai kāds ir gatavs pateikt - mēs gribam būt visstraujāk augošā ekonomika, piemēram, Centrālajā, Austrumu un Ziemeļeiropā? Latvija - maza valsts, kura veselīgā bezkaunībā tirgojas ar visiem uz nebēdu un ievāc dividendes no savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas uz velna paraušanu? Tilts nevis starp Austrumiem un Rietumiem, bet kaut vai starp Āfriku un Arktikas leduslāčiem, ja vien tas ir izdevīgi un dod sajūtu ne tikai Latvijas iedzīvotājiem bet visai pasaulei, ka tieši šeit ir īstā vieta, kur viss notiek. Valsts, kur ir izcila izglītības sistēma, kur pusaudži PISA reitingos ir pasaules vadošajā desmitniekā. Valsts, kurā dzīvo sasodīti gudri, ja gribat, viltīgi, labi izglītoti un attapīgi cilvēki, kuri tomēr dabiski vēlas nevis apčakarēt viens otru, bet gan ir vienojušies un lēmuši kopā darīt tā, lai Latvija ir labākā vieta Baltijas jūras krastā, un nevis kaut kad, bet saprotamos 5-10-15 gados," – noslēdza Mendziņš.
Atgādināsim, ka 8.jūlijā, stājoties valsts vadītāja postenī, Levits nāca klajā ar runu Saeimā un cita starpā uzsvēra: "Mēs esam neatņemama Rietumu pasaules un Eiropas daļa – un nevis kāds tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Šo metaforu es kategoriski noraidu."
