RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Pirmdien Latvijas Saeima atbalstīja akcīzes likmes stiprajam alkoholam samazināšanu par 15%. tas ir kārtējais solis cīņā par Somijas un Igaunijas "alkotūristiem", raksta Reuters.
Pierobežas alkohola tirdzniecības apjoms Latvijā vien tiek vērtēts 45 miljonu eiro apmērā gadā. Dzērienu veikali uz Latvijas un Igaunijas robežas pērn pārdevuši 40,5 miljonus litru alkohola.
Saeimas lēmums izmaksās Latvijas budžetam 70 miljonus eiro nesaņemto nodokļu ienākumu veidā, taču, kā apgalvo valsts valdība, pretējā gadījumā zaudējumi garām palaistās izdevības dēļ sastādītu 92 miljonus eiro..
Igaunijas valdība, kura iepriekš arī samazināja alkohola akcīzes, sagaida budžeta zaudējumus 12 miljonu eiro apmērā, taču cer, ka alkohola pārdošanas apjomu pieaugums palīdzēs paaugstināt ienākumus par 3 miljoniem eiro gadā.
Alkohola mazumtirdzniecības cenas Latvijā joprojām būs zemākas, nekā Igaunijā.
Pirmdien Latvijas pierobežas Ainažos pie dzērienu veikala pircēji iekrāmēja automobiļu bagāžniekos ar igauņu un somu numurzīmēm lētu alu un stipros dzērienos.
"Es domāju, ka, ja cenas būtu bijušas tādas pašas vai salīdzināmas, neviens nebraukātu uz šejieni pēc pāris pudelēm alus vai pudeles džina," saka Kims Inno, 41 gadu vecais farmaceitiskās kompānijas darbinieks no Igaunijas.
Alkohola tirdzniecība rada ietekmi uz ekonomiku ārpus akcīzes ienākumiem, saka Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktora vietniece Jolanta Krastiņa. Pēc viņas sacītā, cilvēki, kuri brauc uz Latviju pēc alkohola, pērk arī benzīnu, nakšņo viesnīcās un pērk citas preces veikalos.
Igaunija samazināja akcīzes alkoholam tieši tāpēc, lai samazinātu pierobežas tirdzniecības apjomus, saka Igaunijas Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu nodaļas vadītājs Mareks Ūskjula.
"Cenu starpība starp Igauniju un Latviju bija pārāk augsta, mēs acīmredzami līdz galam nenovērtējām pircēju uzvedību un pierobežas tirdzniecības mērogu," saka viņš.
Gan Latvija, gan Igaunija apgalvo, ka vēlas izvairīties no tirdzniecības kara un ir gatavas pārrunām.
"Es domāju, ka būs noderīgi apspriest, vai mums ir nepieciešams minimālais vai maksimālais cenu limits, kurā valstis varēs noteikt akcīzes," saka Ūskjula.
