RĪGA, 24. jūnijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas premjerministri tikās Eiropas Padomes samitā un pauda vēlmi atrisināt radušos problēmu ar starpību cenās, kā to dara kaimiņi, vēsta ERR.
Aizritējušajā nedēļā Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš pārmeta Igaunijai to, ka tā vienpusīgā kārtā nolēma samazināt alkohola akcīzes – pēc Latvijas premjera sacītā, starp Baltijas valstīm pastāvot vienošanās par to, ka jautājumus par akcīžu noteikšanu valsts saskaņo ar kaimiņiem.
Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņoja, ka nekādas vienošanās neesot bijis, un valsts premjerministrs Jiri Ratass šo informāciju apstiprina.
"Es pateicu Latvijas premjerministram, ka esmu pārbaudījis šo ziņu: it kā Igaunija kaut kādā veidā apņēmusies saskaņot savas alkohola akcīzes, it kā mēs nosakām tās informējot viens otru. Tā ir kļūdaina ziņa – nedz Igaunijas Finanšu ministrija, nedz Sociālo lietu ministrija, nedz Valsts kanceleja neapstiprināja man to, ka Igaunijai būtu kaut kāda vienošanās ar Latviju. Es pateicu, ka šo kļūdaino ziņu noliedzu," pateica Ratass ERR intervijā.
"Tostarp savam Latvijas kolēģim sacīju, ka Igaunija neveic akcīžu karu ar Latviju. Latvija mums ir un paliek draudzīga un ļoti tuva valsts, ar kuru mēs vēlamies attīstīt labas attiecības. Tādēļ nekādas "kara pieteikšanas" nav bijis un nav. Protams, ka mums ir ko apspriest šajā sakarā un pacensties rast kopīgus virzienus. Tas skar ne vien Igauniju un Latviju, patiesībā šis temats skar arī Somiju. Kā mēs redzam, šeit darbojas princips, saskaņā ar kuru katra valsts rosina neatkarīgu akcīžu politiku. Protams, esmu gatavs tikties un apspriest šo tematu, taču nevis pretošanās garā, bet gan ar vismiermīlīgākajiem nolūkiem," paziņoja Ratass.
Latvijas premjers pateica, ka dialogā ar savu igauņu kolēģi viņš cer atrast vislabāko problēmas risinājumu.
"Problēma Latvijas redzējumā ir tāda, ka parasti kaimiņi apspriež vienas ar otru savas darīšanas, savus plānus. Kā un kas ietekmēs kaimiņu. Alkohola akcīzes samazināšana, nerunājot par alkohola patēriņa morālo pusi, vedīs pie grūtībām pirmām kārtām valsts budžetā," pateica Kariņš.
"Mums ir jāizlemj kopā, ko mēs vēlamies, lai mūsu reģionā akcīze ir minimāla, vidēja vai augsta. Es uzskatu, ka mēs visi vēlētos vienādu akcīžu līmeni, lai nebūtu cīņas par to, kur alkohols ir lētāks. Es nedomāju, ka tas ir ekonomikas izaugsmes modelis. Absolūti noteikti ne Latvijai un, man liekas, arī Igaunijai tas neder. Mēs laikam tomēr gribam augt pateicoties investīcijām, tehnoloģijām, intelektuālajam potenciālam. No tā ir jāsastāv ekonomikas izaugsmes modelim," uzsvēra Kariņš.
Tāpat viņš paskaidroja savus vārdus par "karu" un "pārkāpto vienošanos".
"Savās atbildēs Latvijas žurnālistiem esmu izmantojis emocionālus izteicienus, taču tas vairāk bijis saistīts ar manu reakciju uz negaidītajām izmaiņām, jo līdz nesenajam laikam mums bija ļoti labas attiecības ar Igauniju. Mēs kaut kā neesam pieraduši pie tā, ka Igaunija pieņem lielas izmaiņas pēkšņi, vienā reizē. Taču šoreiz Igaunija pieņēma tik straujas izmaiņas, kuras ietekmēs pierobežas tirdzniecību. Mums ir jāapsēžas un jāapspriež, jāatrod risinājums, kurš apmierinātu gan Igauniju, gan Latviju. jo draugiem taču jāuztur dialogs vienam ar otru, jāmeklē kopīgi risinājumi. Esmu runājis par to ar Igaunijas premjerministru. Es uzskatu, ka problēma tiks atrisināta," pateica Kariņš.
