RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Tiesvedība tiesību aizstāvja un sabiedriskā aktīvista Ilariona Girsa lietā velkas jau krietnu laiku, to izmēģinājuši dažādās Latvijas instancēs, līdzīgi citu tiesību aizstāvju lietām.
Girsa gadījumā krimināllieta tika iesākta sakarā ar 2014. gada publikāciju portālā illarion.lv. Girsu apsūdzēja saskaņā ar Krimināllikuma 78. panta 2. daļu par Par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, par ko soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Taču 2018. gada 7. decembrī Kurzemes rajona tiesa atzina Girsu par nevainīgu viņam inkriminētajā nacionālā naida kurināšanā. Atbildes kārtā ietiepīgā Kurzemes reģionālās tiesas prokuratūra iesniedza apelācijas protestu, un lieta tika nosūtīta izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesai. Beigās prokurora apelācija netika apmierināta un attaisnojošais spriedums Girsam palika spēkā esošs.
Taču, kā vēsta Mixnews.lv, atsaucoties uz liepajniekiem.lv, Girsa lietai atkal esot ķērušies klāt. Kurzemes reģionālās tiesas prokuratūra iesniegusi protestu par Kurzemes apgabaltiesas lēmumu atstāt Kurzemes rajona tiesas attaisnojošo spriedumu bez izmaiņām. Tiesību aizstāvja lieta nodota Augstākajai tiesai.
Nav zināms, priekš kam Kurzemes reģionālās tiesas prokuratūra veic šādus pūliņus cenšoties notiesāt Girsu, jo viņš pats jau sen neatrodas Latvijā. 2016. gada pavasarī viņš pameta valsti un apmetās uz dzīvi Krievijā. Turklāt tā paša gada septembrī Girss saņēma bēgļa statusu KF, paziņojot, ka Latvijā viņu vajā sakarā ar viņa politisko darbību.
Tiesa, mēģinājums sasniegt cilvēkus, kuri nedzīvo Latvijā, nav pirmais Latvijas instancēm. Spilgts piemērs tam ir Beness Aijo, kurš 2014. gadā piebiedrojās Donbasa zemessargiem. Viņš atrodas ārpus Latvijas robežām, taču, neraugoties uz to, viņam paziņots spriedums un viņu pat "iebāza aiz restēm".
Turklāt neklātienē Aijo notiesājuši pēc bargākajiem pantiem - "par terorismu, "par naida kurināšanu" un par "aicinājumiem gāzt valsts kārtību".
Aijo norādīja, ka uz nopratināšanu Latvijā ierasties nevarēja un piedāvāja prokuroram parunāt ar teletilta palīdzību vai arī pašam ierasties DTR, lai veiktu izmeklēšanas darbības. Taču Latvijas tiesa iztika bez apsūdzēta liecības un pat bez viņa paša.
