RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Jurisprudences zinātņu doktors Jānis Grasis Latvijas Avīzē raksta, ka prasība aviodispečeriem pārvaldīt latviešu valodu atbilstoši augstākajai prasībai ir ne tikai pārmērīga, bet arī var iespaidot lidojumu drošību.
Starptautiskās aģentūras Eurocontrol dati liecina, ka pērn aizkavējušos avioreisu skaits pieaudzis par 105%. Pie tam vairāk nekā 60% kavējumu saistīti ar cilvēkresursu trūkumu.
Gaisa trauksme
Problēma ir aktuāla arī Rīgai – tās lidostā aug reisu un pasažieru skaits. Nacionālajai kompānijai airBaltic ir lieli attīstības plāni. Jādomā par kadru piesaisti aeronavigācijā, lai cilvēku trūkums nebremzētu aviācijas satiksmes izaugsmi. Pārsvarā runa ir par dispečeriem, gaisa satiksmes kontroli.
Viņu darba valoda ir angļu valoda, kas jāpārvalda visai austā līmenī. Vienlaikus Latvijas Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka valsts valodas prasmju pakāpi, paredz, ka gaisa satiksmes dispečeram nepieciešama augstākā valsts valodas prasmju pakāpe (C1).
Tālāk autors atsaucās uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK), kas uzsver: jāievēro nediskriminācijas, pārredzamības un proporcionalitātes principi attiecībā uz valodas prasmes prasībām, lai veicinātu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, vienlaikus garantējot lidojumu drošību.
Problēmu padziļina tas, ka vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu nepastāv prasība GSV dispečeriem zināt valsts valodu augstākajā līmenī. Veidojas paradoksāla situācija: LGS dispečeriem ir nodrošināta brīva darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ES ietvaros, bet vajadzības gadījumā LGS nevar operatīvi piesaistīt citu ES dalībvalstu GSV dispečerus darbam Latvijā.
Jāpiebilst, ka viena dispečera sagatavošana ilgst divus gadus un izmaksā 80 tūkstošus eiro. Tāpēc, autors uzskata, būtu jāatbalsta priekšlikums atcelt prasību par latviešu valodas prasmēm atbilstoši augstākajai kategorijai gaisa satiksmes dispečeriem.
Vajag nolaisties uz zemes
Sputnik Latvija jau vairākkārt ir stāstījis par to, kā valsts valodas prasmes pārliecīgās prasības bremzē valsts ekonomiku, izglītības un veselības aprūpes nozaru normālu funkcionēšanu Latvijā.
Nesen Ārvalstu investoru padome Latvijā pieprasīja oficiāli izmantot angļu valodu valsts administrācijā, taču Valsts valodas centrs (VVC) iniciatīvu kategoriski noraida.
VVC direktors Māris Baltiņš paziņoja, ka valsts pārvaldes darbinieku rīcībā jau vērojama vēlme iztapt ārzemniekiem un investoriem. Tātad jautājumā par ārvalstu investoriem Latvija pati nozāģējusi zaru, uz kura sēž.
Valsts aparāts vēlas iztapt ārzemniekiem, uzņēmējiem un investoriem valodas jautājumā, uzskata VVC direktors. Pēc viņa domām, problēmu rada tas, ka gan valsts iestādēs, gan nevalstiskajās organizācijās ir cilvēki, kuri apšauba valsts valodas statusu un nesaprot, ka latviešu valodas lietojums ir pašsaprotams un nediskutējams.
Augstskolu darbinieki ir pilnībā jāatbrīvo no latviešu valodas prasmes prasībām, nesen autoritatīvi paziņoja Ārvalstu investoru padome Latvijā.
Arī Latvijas darba devēju organizācijas prasa atvieglot noteikumus ārzemniekiem, kuri Latvijā strādā uzņēmumu pārvaldē, celtniecībā, rūpniecībā, medicīnā un citās nozarēs.
