Amerikāņu un britu žurnālistikas un politiskās analītikas "zieds" pūlas atminēt, kāds ir Vladimira Putina fenomenālo panākumu noslēpums. Turklāt Krievijas oponentiem rietumvalstīs nav ne mazāko šaubu – Putins patiešām guvis fantastiskus panākumus. ASV speciālā prokurora Millera ziņojums un Krievijas panākumi ārpolitikā, ieskaitot situāciju Sīrijā, naftas darījumu ar OPEC un S-400 pārdošanas darījumu Turcijai, neskatoties uz Vašingtonas protestiem, vēl uzkurināja interesi par "Putina noslēpumu", portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs.
"Putina noslēpumu" īpaši aktīvi meklē amerikāņu analītiķi, kuri gaidīja Krievijas sabrukumu 2014. gadā, kad Obama "saplosīja gabalu gabalos tās ekonomiku", un tie, kuri bija pārliecināti: pēc Hilarijas Klintones ievēlēšanas ASV prezidenta postenī sāksies amerikāņu hegemonijas "zelta laikmets" un pasaules vēsture (saskaņā ar Fukujama pareģojumiem) beigsies ar labo amerikāņu uzvaru pār pasaules ļaunumu. Tagad atbilde ir atrasta un atklāti norādīta ietekmīgā amerikāņu izdevuma The Washington Post plašā analītiskā materiāla virsrakstā "Donaldam Trampam veicas. Bet Vladimiram Putinam veicas vēl vairāk".
Tas izskatās kā joks, taču pētījuma autors, politiskais komentētājs Deivids fon Drēle (David Von Drehle) pavisam nopietni stāsta:
"Jebkurā gadījumā Trampam veicas divreiz mazāk nekā Putinam. Speciālā prokurora Millera ziņojums rada iespaidu, ka Putins vienkārši ir noburts, it kā viņš vienlaikus laimētu loterijā, viņam būtu pieci dūži pokerā un vēl viņam būtu arī četrlapu āboliņš. Iedomājieties bezpajumtnieku, kurš rakņājas atkritumu tvertnē un izvelk Houpa dimantu (liels safīra krāsas briljants – red.) (..) Šeit svarīgs ir konteksts: kad Putins iesaistījās drāmā, Krievijas stāvoklis bija bezcerīgs. Laikā no 2012. līdz 2015. gadam tās ekonomika saruka vairāk nekā par trešo daļu. Pasaulē bija papilnam naftas, dabasgāzes un pornogrāfijas – visu cara Vladimira impērijas pērļu. Ko viņš varēja iesākt, lai atbalstītu savu gabalos saplosīto diktatora šovu?"
Droši vien, nav vērts vaicāt, kā misters fon Drēle nonācis pie secinājuma par to, ka Krievijas ekonomikas trīs vaļi ir nafta, gāze un pornogrāfija, taču viņa priekšstats par to, ka 2015. gadā Krieviju esot glābis brīnums, ir interesants.
Pēc The Washington Post domām, Krievijai paveicās, kad "Putina kara hakeriem" izdevās uzlauzt Demokrātiskās partijas centrālās komitejas serveri un veiksmīgi izmantot iegūto kompromitējošo informāciju. Veiksme turpinājās, kad "Putina troļļiem" it kā izdevies ļoti efektīvi izmantot sociālo tīklu algoritmus un radīt maksimālu plaisu amerikāņu sabiedrībā, kas sašķēlās pa vairākām politiskām "lūzuma līnijām". Pie tam izdevums apgalvo, ka pats Donalds Tramps pierāda Krievijas prezidenta veiksmi, – viņš saņēmis Baltajā namā savu "fanu", kurš uzskata, ka ASV nāktos mazāk iejaukties ārpasaules darīšanās.
Visā šajā stāstā svarīgs ir tas, ka The Washington Post pat nepūlas sniegt lasītājam kaut mazāko racionālo skaidrojumu, kā iztēlotā Putina iejaukšanās vēlēšanās ASV novedusi pie tā, ka Krievija nebūt nav "saplosīta gabalos". Jāpiebilst, ka rietumvalstu reitinga aģentūras (klienti, kuri maksā par kredītu analītiku, ne vienmēr ir gatavi piedot propagandu, un no tām prasa konkrētus faktus), situāciju vērtē pavisam citādi: neskatoties uz visām apokaliptiskajām prognozēm, sankcijas nav sagrāvušas Krievijas ekonomiku tāpēc, ka Krievijas valdība spēra ļoti pareizus (lai arī vietumis sāpīgus) soļus.
Vēl vairāk, viegli saskatāms, ka milzīgos papildu ienākumus Krievijas budžetā ienesa nevis iejaukšanās vēlēšanās ASV, bet gan darījums formātā OPEC+Krievija, kas kļuva iespējama tikai pēc Krievijas armijas sekmīgās spēka demonstrācijas Sīrijā. Krievijas gāzes, ieroču un labības eksports (The Wall Street Journal dati liecina, ka labības eksports izspiež amerikāņu fermerus no viņu tradicionālā eksporta tirgus) aug, pateicoties pārdomātai ekonomiskai politikai un pareizai diplomātiskajai stratēģijai. Visu iepriekšminēto grūti piedēvēt laimīgai apstākļu sakritībai, taču pilnīgi iespējams, ka Vašingtonā daudzus mierina doma: patiesībā "Putinam vienkārši ļoti, ļoti veicas", tātad viņa veiksme reiz beigsies.
Tiesa, Krievijas aizokeāna oponenti nav dumji. Viņu vidū ir arī tie, kam daudz vairāk interesē iespēja popularizēt Krievijai daudz bīstamāko notikumu versiju. Iepriekš jau izskanēja informācija par risku, ko sevī slēpj ASV konfrontācijā esošo spēku apvienošanās uz Krievijai naidīgās atmosfēras pamata. Diemžēl redzams, kā turpinās kampaņa ar mērķi popularizēt ziņu "Krievija vienlaikus un tīšam palikusi kāju priekšā gan Hilarijai Klintonei, gan Donaldam Trampam, un to vajag sodīt kopīgiem spēkiem". Tādu aicinājumu amerikāņu auditorijai nesen sūtīja bijušais FIB direktora vietnieks izlūkošanas jautājumos Kevins Broks. Tagad viņam pievienojies pazīstamais rusofobs un neveiksmīgās "krāsainās revolūcijas" Krievijā līdzautors, bijušais ASV vēstnieks Krievijā Maikls Makfols.
"Krievijas valdība/izlūkdienests itin labi spēj palīdzēt mērķim un vienlaikus sakompromitēt mērķi. Tā mēdz būt. Kāpēc Trampa piekritēji par neizskata hipotēzi par to, ka Putins vēlējies Trampa uzvaru, taču tika sakompromitēts, atzīts par nelikumīgu un vāju?" raksta Makfols savā lapā Twitter.
CIP rezidentūras Maskavā bijušais vadītājs Deniels Hofmans intervijā The Hill pauda līdzīgu domu: "Putins ar nolūku atstāja "Trampa torņa" (Trampa vēlēšanu kampaņas galvenās mītnes – red.) pēdas līdz Kremlim. Putina mērķis bija vienkāršs – apgānīt politisko procesu ASV".
Lai kāda Krievijas panākumu skaidrojuma versija ieņems galveno vietu ASV, no prāta neiziet doma par to, ka amerikāņu diplomāti, žurnālisti, varasiestāžu darbinieki un spiegi sniedz Krievijai lielu pakalpojumu. Iznācis tā, ka globālā mediju telpa "griežas Amerikas orbītā", un reiz tas bija ASV globālās virsvadības svarīgs elements, jo burtiski no katra gludekļa no Antananarivu līdz Makao un no Vladivostokas līdz Kito spēcīgā propagandas mašīna iedvesa auditorijai domu par to, ka Amerika ir spēcīgākā, gudrākā un lieliskākā valsts pasaulē. Tagad tā pati mašīna, risinot savus iekšpolitiskos uzdevumus, gribot negribot ik dienas stāsta pasaulei, kā Vladimirs Putins, pateicoties savai veiksmei vai ģeniālajai prasmei spēlēt spiegu spēles, bez grūtībām salauzis pasaules hegemona politisko sistēmu.
Tādu PR kampaņu Krievija nebūtu spējusi nopirkt ne par kādu naudu, taču amerikāņi paši to uzdāvināja un vienlaikus atzina paši savu sakāvi un imidža zudumu.
