RĪGA, 4. jūlijs — Sputnik. Igaunijas uzņēmums "NPM Silmet", kas ražo retzemju metālus, nevar glabāt savā teritorijā radioaktīvos ražošanas atlikumus vietas trūkuma dēļ glabātavās. Interesi par šiem atkritumiem demonstrēja kompānija no ASV - "Energy Fuels Resources", kas patlaban gaida licenci "NPM Silmet" radioaktīvo atkritumu importam no Igaunijas, vēsta Sputnik Igaunija. Urānu saturošos materiālus ASV plānots izmantot atomelektrostacijām nepieciešamo siltumizdalošo elementu ražošanai, pastāstīja izdevums The Journal. Ja licence importam tiks saņemta, atkritumi tiks piegādāti urāna rūpnīcai "White Mesa" Jūtas štatā.
Iepriekš uzņēmums "NPM Silmet" informēja, ka visus ražošanas atkritumus izdosies eksportēt uz ASV 2020.gada otrajā vai trešajā ceturksnī. The Journal atzīmēja: pagaidām nav skaidrs, kā izskatīsies bīstamo materiālu transportēšanas loģistika pāri okeānam. ASV par to atbild nacionālā Kodolregulēšanas komisija.
Patlaban Igaunijā nav uzņēmumu, kas būtu saņēmuši licenci urānu saturošo materiālu utilizācijai vai pārstrādei. Lai arī tālā nākotnē plānots būvēt radioaktīvo materiālu pastāvīgo glabātavu. Piemēram, saskaņā ar rīkojumu, ko aprīlī parakstīja vides ministrs, 2019.-2023.gg. valstī notiks pētījumi, kas nepieciešami radioaktīvo atkritumu glabātavas izveidei valstī.
Iespējams, būs nepieciešama palīdzība
Iepriekš vēstīts, ka jaunajā glabātavā plānots pārvietot atkritumus no pagaidu glabātavas Paldiski un radioaktīvos atkritumus, kas radīsies nākotnē, demontējot bijušā PSRS JKF mācību centra reaktoru sekcijas.
Krievijas Stratēģiskās plānošanas institūta direktors, politoloģijas doktors Aleksandrs Gusevs uzskata, ka kodolatkritumu utilizācijas posmā, atslēdzot divus kodolreaktorus Paldiski, būs nepieciešama Krievijas speciālistu palīdzība.
Igaunijas iestāžu iecere uzbūvēt jaunu radioaktīvo materiālu glabātavu diezin vai ir īstenojama saviem spēkiem, Sputnik Igaunija pastāstīja Aleksandrs Gusevs. Viņš paskaidroja, ka radioaktīvo materiālu utilizācijas, glabāšanas un transportēšanas drošības tehnikas noteikumi prasa speciālistu klātbūtni, kuru Igaunijai patlaban nav.
Tāpēc, uzskata politologs, būtu loģiski, ja Igaunijas valdība šajā jautājumā vērstos pie kaimiņu Krievijas, kurai ir gan speciālisti, gan radioaktīvo materiālu glabātavas, turklāt runa ir par padomju kodolreaktoriem. "Protams, šiem nolūkiem būs vajadzīga nauda, taču Igaunija galu galā būs ieguvēja," uzsvēra Gusevs.
