RĪGA, 4. jūlijs — Sputnik. Otrdien mācību Baltic Protector ietvaros Mežaines poligonā – bijušajā Skrundas armijas pilsētiņā – Latvijas un Lielbritānijas karavīri imitēja ēku attīrīšanu no pretinieka, stāsta TV3.
Iepriekš jau vairākkārt vēstīts, ka neskatoties uz "Krievijas draudu" mītisko raksturu, NATO valstis regulāri organizē daudzveidīgas militārās mācības pie pašām Krievijas robežām un pie tam pārmet Krievijai "agresiju".
Minēto mācību konkrētās epizodes scenārijs paredzēja dzīvojamās mājas attīrīšanu no pretinieka spēkiem. Vispirms karavīri palaida speciāli apmācītu suni, pēc tam kareivji viens pēc otra ieņēma mājas. Atbalstu no gaisa nodrošināja helikopters Apache.
"Helikopters var telpās iekšā redzēt ar specifiskām iekārtām, varbūt ne visur, caur sienām jau ne. Viņa galvenais uzdevums vērot apkārtni un dot rotas komandieriem uzdevumus," pastāstīja Zemessardzes 36.kaujas atbalsta bataljona komandieris Oskars Omuls.
Savukārt NBS apvienotā štāba priekšnieks Imants Ziediņš atzīmēja, ka mācību analīze notiks vēlāk.
"Mācības novēro novērotāji, kas piefiksē visus elementus un kļūdas, tāds pavisam lielais vērtējums būs pēc mēneša. Bet no pirmā viedokļa, – rota ir ļoti labi sagatavota. Izpildījusi visus uzdevumus. Gatava dežūrai NATO ātrās reaģēšanas spēkos," apliecināja Ziediņš.
"Īstuma sajūta"
Britu karavīri, kuri uzlaboja spridzināšanas iemaņas, bija sajūsmināti par iespēju strādāt pamestajās dzivojamajās mājās, kas būvētas padomju laikā.
"Šī ir ļoti interesanta vieta, Anglijā nekā tāda nav! Ne arī ASV, kur trenējāmies. Te ir īstuma sajūta. Cilvēki te savulaik dzīvoja.
Turklāt, mums ir ļauts šeit arī objektus iznīcināt. Vakar uzspridzinājām lielu dūmvadu. Varam darboties ar sprāgstvielām, kas ir ļoti labi," klāstīja Inženieru eskadrona vadītājs Maiks Ričardsons.
Mācībās "Baltic Protector 2019" Latvijā piedalās aptuveni trīs simti karavīru un zemessargu, jūras kara un gaisa kara spēki.
Ieroču žvadzināšana pie Krievijas robežām
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu vērtēja, ka NATO būtiski paplašinājusi klātbūtni Baltijas valstīs, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā. Pēdējo četru gadu laikā alianses kontingents šajās valstīs pieaudzis vairāk nekā septiņas reizes.
Šoigu uzsvēra, ka NATO nepamatoti cenšas parādīt Krieviju kā galveno Rietumu apdraudējumu.
Krievija jau vairākkārt uzsvērusi, ka neplāno uzbrukumus nevienā pasaules reģionā, arī Baltijā. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka Krievijai ir visas iespējas sniegt efektīvu atbildi NATO militārajai aktivitātei.
Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Militāri politisko pētījumu centra direktors intervijā radio Sputnik atzīmēja, ka NATO mācību skaits Baltijas valstīs pēdējā laikā būtiski pieaudzis, augusi arī tradicionālo mācību intensitāte. Rezultātā alianses valstis pastāvīgi vairo draudus Krievijai šajā reģionā, un KF ir spiesta palielināt militāro potenciālu kaimiņu apgabalos.
