RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Parlamentā neiekļuvušās partijas "Igaunijas Brīvā partija", "Igaunijas zaļie" un "Dzīves bagātība" vēlas sadalīt valsti divās daļās, raksta Sputnik Igaunija.
"Brīvās partijas" pārstāvis Kauls Nurms iesniedza parlamenta spīkeram Hennam Pilluāsam vairāk nekā 1300 parakstus savākušo petīciju "Sadalīsim Igauniju divās daļās, lai pieprasītu ES pabalstus". Spīkers solīja attiekties pret tautas prasībām ar visu nopietnību un sniegt atbildi petīcijai vistuvākajā laikā.
"Brīvā partija" pasākuma lapā Facebook paziņoja, ka Igaunijas sadalīšana divās neadministratīvās ekonomiskās vienībās ļaus valstij iegūt no Eiropas Savienības struktūrfondiem papildu summu aptuveni viena miljarda eiro apmērā septiņu gadu periodā, jeb vairāk nekā 100 miljonus eiro gadā, un tādējādi pietuvināt galvaspilsētai attīstības ziņā Igaunijas neveiksmīgākos reģionus.
Savā runā Numrs norādīja, ka daudzās ES valstīs, tostarp Lietuvā, Zviedrijā un Somijā, pastāv iedalīšana "finanšu" reģionos. Un šāda sadalīšana būtu taisnīga arī Igaunijai. Pēc viņa sacītā, pietiek ar dzīves līmeņa salīdzināšanu Tallinā un Pelvas apriņķī – vidējās algas atšķiras apmēram četras reizes.
"ES ir 28 valstis, kuras ir iedalītas 262 reģionos. Jēga ir tajā, lai sniegtu nabadzīgākiem reģioniem attīstības potenciālu," norādīja viņš.
Šai idejai piekrīt ar "Igaunijas zaļo" partijas valdes loceklis Olevs Andress Tins.
"Ir bagātās Tallina un Harju apriņķis, un ir pārējā Igaunija – Austrumviru apriņķis, Pelve, Hījumā… Jēga ir tajā, ka mums ir jāparāda ES – Igaunijā ir divi dažādi ekonomiskie reģioni. Ja reģions finansiāli ir mazāk labklājīgs, nekā vidēji ES, tad tas var cerēt uz papildu finanšu atbalstu," pateica Tins intervijā Sputnik Igaunija.
Viņš paskaidroja, ka šobrīd Igaunija saņem naudu kā viens reģions, un kopā ar Tallinu šis reģions skaitās attiecīgi bagāts, kuram nav nepieciešams papildu finansējums.
Daudzās Eiropas valstīs ir reģionālais iedalījums, norādīja Tins. Bet, protams, ja skatās no Briseles viedokļa, tad Igaunija var likties pārāk maza iedalīšanai reģionos.
"Taču es uzskatu, ka mūsu valdībai ir jādara viss, kas no tās ir atkarīgs, lai piesaistītu Igaunijā vairāk naudas, tas ir tiešs viņu pienākums. Pat ja šāda soļa labā formāli jāsadala Igaunija divās daļās un jānolobē Eiropā, ka šāds solis ir nepieciešams valsts attīstībai," piebilda Tins.
Daudzi akcijas dalībnieki atzīmēja, ka Tallinā strādājošās firmas ir bagātākas, nekā reģionos, tāpēc būtu taisnīgi sniegt atbalstu tieši reģionālajam biznesam, kuram pretējā gadījumā draud bankrots.
