RĪGA, 25. jūnijs – Sputnik. Militārais konflikts starp Krieviju un NATO ir iespējams, taču maz ticams, teikts Ziemeļatlantijas alianses Aizsardzības koledžas pārskatā "Kāpēc Baltijai ir nozīme. NATO ziemeļaustrumu robežas aizsardzība".
NATO Aizsardzības pētījumu starptautiskā centra Tallinā direktora Svena Sakkova atskaitē norādīts, ka uz Baltijas valstīm jānosūta papildspēki no ASV, jo, pēc atskaites autora domām, Baltijas valstis Maskavas acīs var kļūt par "veidu, kā sagraut Eiropas drošības arhitektūru".
Militārais eksperts, žurnāla "Arsenal Otečestva" komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs uzskata, ka NATO agrākā argumentācija nav radusi plašu atbalstu ne tikai budžeta komitejās, bet arī iedzīvotāju vidū, kuri ar grūtībām tic, ka Krievija varētu ieņemt Baltijas valstis, tāpēc nolēmuši ķerties pie "Eiropas drošības arhitektūras".
"Tas ir gluži kā apgalvot, ka Krievija ir agresīva, ja NATO pietuvojusies tās robežām," Ļeonkovs norādīja intervijā Sputnik Latvija.
Viņš atzīmēja, ka tamlīdzīgi apgalvojumi rodas ASV militāri politiskajos institūtos, kuri izstrādā stratēģijas ar mērķi stāties pretī, ierobežot Krievijas attīstību un ietekmēt apkārtējās valstis, jo Maskava īsteno konsekventu politiku attiecībās ar citām valstīm, un daudziem tas nepatīk.
"Neviens neplāno bez maksas uzturēt Baltiju, rusofobija ļauj ASV militārās rūpniecības kompleksa struktūrām gūt peļņu, taču parādus uzkraus Baltijas valstīm un ES, jo Baltijas ekonomika dzīvo no dotācijām, valstis dzīvo uz Eiropas Savienības budžeta rēķina. Jo skaļāk Baltija kliedz: "Dodiet mums ieročus!", jo vairāk Eiropas valstīm nāksies maksāt par Savienoto Valstu piešķirtajiem ieročiem, secināja Aleksejs Ļeonkovs.
