RĪGA, 20. jūnijs — Sputnik. Restorānu tīkla Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona stāsti par to, ka iziešana Vācijas tirgū izrādījusies neveiksmīga ēnu ekonomikas lielās daļas dēļ valstī, raduši dažu Vācijā dzīvojošo latviešu, arī kompānijas bijušo darbinieku sašutumu. Viena no bijušajām uzņēmuma darbiniecēm pastāstīja, kādi ir darba apstākļi Lido Vācijā – uzņēmums vedis turp darbiniekus no Latvijas, kam maksātas zemas algas, centies ietaupīt uz transporta abonementa rēķina, turklāt vadība pret viņiem izturējusies pazemojoši, vēsta Dienas Bizness.
Atgādināsim, ka Gunārs Ķirsons jūnija sākumā stāstīja, ka Vācijā ir liela ēnu ekonomikas daļa: "No desmit cilvēkiem, kas atnāk pie mums strādāt, astoņi prasa samaksu "in cash" (skaidrā naudā – red.), un tikai divi ir gatavi to saņemt oficiāli. Vācijā maksā lielus sociālos pabalstus, un cilvēki grib tos saņemt, paralēli piestrādājot kaut kur neoficiāli. Berlīnē ir sabraukuši cilvēki no visas pasaules, un daudzi, kas grib kaut ko darīt, vēlas saņemt skaidrā," viņš sacīja. Uzņēmējs piebilda, ka kompānija izvērtē iespējas aiziet no Vācijas tirgus, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts.
Uz Ķirsona interviju reaģēja Berlīnes latviešu luterāņu draudzes mācītājs Tālis Rēdmanis. Savā lapā Facebook viņš atklāja, ka Lido vadītāja vārdi ir klaji meli un nepatiesi apvainojumi pret Berlīnes uzņēmējiem, darbiniekiem, Vācijas uzņēmējdarbības videi. Viņš atklāja, ka gandrīz tūlīt pēc Lido darbības sākuma Berlīnē sākās tiesas procesi pret Ķirsona uzņēmumu par naudas neizmaksāšanu viņa bijušajiem darbiniekiem. Un tajos uzvarējuši darbinieki, nevis uzņēmums, apgalvo Rēdmanis.
Viņš stāstīja, ka Lido ved darbiniekus no Latvijas, un viņi saņēma algu pēc Latvijas likmēm.
"Dzīvoja šeit Ķirsona noīrētā kopmītnes dzīvoklī un bija pilnīgi sociāli neaizsargāti, bez kādas spekā esošas apdrošināšanas. Ja gadījās nopietnāka trauma vai slimība, tad tika ņemta palīgā AirBaltic kompānija un slimnieks nekavējoties pārceļoja uz Rīgu. Man šķiet, šī prakse turpinās vēl šobrīd," informēja Rēdmanis.
Viņš norādīja, ka viens no Lido restorāniem Berlīnē jau slēgts, bet otrajā – tirdzniecības centrā Aleksa – klājas bēdīgi.
Redmaņa teikto par komandējumiem no Latvijas apstiprināja arī bijusī kompānijas darbiniece Inita Līcīte. Viņa bija zāles pārzine Lido Berlīnē un pastāstīja, ka Lido vedis no Latvijas gan trauku mazgātājus, gan pavārus un oficiantus.
"No Latvijas atvestie darbinieki strādāja ar Latvijas līgumiem un šeit bija noformēti komandējumā," sacīja Līcīte. Komandējums vidēji vienam cilvēkam ildzis divas nedēļas, pēc kurām viņš atgriezās darbā Latvijā, kamēr uz Vāciju lidoja citi Lido darbinieki.
Līcīte apliecināja, ka no Latvijas atvestie darbinieki Vācijā dzīvoja darba devēja īrētā kopmītnes dzīvoklī apmēram 4-5 kilometru attālumā no darba vietas un bija sociāli neaizsargāti. Pēc viņas sacītā, "Lido" vadības pārstāvji pret darbiniekiem no Latvijas izturējušies necienīgi, piemēram, mudinot ceļu no naktsmītnes līdz darbam vairāku kilometru garumā mērot kājām tā vietā, lai iegādātos darbiniekiem sabiedriskā transporta mēnešbiļetes.
Līcīte atcerējās, ka pievērsusi menedžera uzmanību šai situācijai, taču viņai atbildējuši, ka tāda esot kārtība Latvijā.
Līcīte pastāstīja, ka darbinieki no Latvijas bija spiesti strādāt sešas dienas nedēļā, 12 stundas dienā. Brīvdiena bijusi tikai tāpēc, ka svētdienās tirdzniecības centri un veikali nestrādā. "Svētdienās tirdzniecības centri un veikali ir ciet, savādāk viņi būtu strādājuši 14 dienas pa 12 stundām nepārtraukti. Tā ir klaja likuma pārkāpšana. Pret mums, darbiniekiem no Vācijas, izturējās laipni, uzklausīja, bet pret latviešu darbiniekiem izturējās briesmīgi," teica Līcīte.
Lido mārketinga un komunikācijas projektu vadītāja Inese Blaune paskaidroja, ka Berlīnē patlaban darbojas viens Lido restorāns – "Ķirsons" tirdzniecības centrā "Aleksa". Otra restorāna telpas Šarlotes ielā ir Lido rīcībā, taču restorāns aizvērts.
Viņa arī sacīja, ka ēdināšanas nozarē, atverot jaunus objektus, vienmēr ir nepieciešami papildspēki telpu iekārtošanai un jauno darbinieku apmācīšanai, tāpēc sākotnēji tajos nodarbināti darbinieki no Latvijas.
"Kad Lido 2016. gadā atvēra jaunus restorānus Berlīnē, tas bija liels notikums gan šeit esošajiem darbiniekiem, gan Berlīnes latviešiem. Tikai mūsu darbinieki zina, kā vislabāk pagatavot ēdienu un apkalpot klientus, un kolēģiem Latvijā tika piedāvāta iespēja doties pilnībā apmaksātā komandējumā un atbalstīt jaunās komandas izveidi Vācijā. No sirds esam pateicīgi tiem kolēģiem, kuri šo izaicinājumu pieņēma un palīdzēja restorāniem to atvēršanas posmā," viņa pauda.
"Tā ir unikāla iespēja darbiniekiem jaunas pieredzes un prasmju iegūšanā. Arī daļa "Lido" darbinieki izmantoja šo iespēju pastrādāt Vācijā, taču jau ilgāku laiku Berlīnes komanda ir nostabilizējusies un restorānā "Ķirsons" strādā tikai vietējie iedzīvotāji saskaņā ar Vācijas likumdošanu," viņa sacīja.
Lido mārketinga un komunikācijas projektu vadītāja norādīja, ka par Lido augsto servisu liecina vērtējums Google Reviews" - iestāde novērtēta ar atzīmi 4,4 no 5. Par bijušo darbinieku apsūdzībām viņa komentārus nesniedza.
